Zviedru ekonomists, starptautiskās tirdzniecības teorētiķis, kas ir pazīstams kā tirdzniecības dinamikas teorijas dibinātājs.1977. gada kopā ar Džeimsu Mīdu saņēma Nobela prēmiju par ieguldījumu ekonomikā un starptautiskās tirdzniecības teorijā par kapitāla kustību.
Piedzima 1899. gadā 23. aprīlī Klipanā, izglītību ieguvis Lundas universitātē, Stokholmas ekonomikas skolā un Stokholmas universitātes maģistrantūrā pie Eli Hekšera. 1920. gadā Olins strādā par Zviedrijas ekonomiskās padomes sekretāra palīgu, bet 1921. - 1922. gadā dienē Zviedrijas kara flotē. 1922. – 1923. gadā strādā Kembridžas un Harvardas universitātē, bet 1924. gadā iegūstot ekonomikas profesora grādu, kļūst par Kopenhāgenas universitātes pasniedzēju, kurā pasniedz 5 gadus. Kopš 1930. gada līdz 1965. gadam pasniedz Stokholmas ekonomikas skolā.
Bertils Olins ir pazīstams arī kā politikas līderis. Viņa politiska karjera aizsākas 20. gadu beigās, kad Olins sāka strādāt Ženevā Nāciju līgā. 1938. gadā kļūst par Zviedrijas parlamenta locekli, bet 1944. gadā Olins, būdams Zviedrijas liberālas partijas līderis, tika ievēlēts tirdzniecības ministra amatā, kur nostrādāja 2 gadus. 1969. – 1970. gadā pārstāvēja Zviedriju Eiropas Padomē. Bertils Olins tika apbalvots ar zviedru valdības Karaliskās Ziemeļzvaigznes ordeni, Dānijas valdības Daneborgas ordeni, kā arī ar citām svarīgām godalgām un zinātniskiem grādiem.
Pirmoreiz Bertila Olina vārds kļuva pazīstams sakarā ar jautājumu par Vācijas izmaksātām reparācijām un transfertmaksājumu problēmu. B. Olins iesaistījās diskusijā ar Dž. M. Keinsu un apgalvoja, ka ir iespējams pasaules tirgū uzturēt līdzsvaru neskatoties uz valūtas kustību.
Diskusijas gaitā viņš uzsvēra pieprasījuma izmaiņu svarīgumu, bet ne relatīvas cenas izmaiņu svarīgumu. Par visvērtīgāko ieguldījumu ekonomikas zinātnē uzskata B. Olina darbu par starptautisko tirdzniecību, kura saucas „Interregional and International trade”. Šis darbs tika atzīts par nozīmīgāku starptautisko ekonomisko attiecību pētījumu. Tirdzniecības teorijas centrālo vietu aizņem Hekšera – Olina ekonomiskais modelis, kas nosaka, ka starptautiska tirdzniecība veidojas starp valstīm ar dažādiem ienākumu faktoriem (atšķirības zemes, kapitāla un darbaspēka relatīvajā piedāvājumā), pat ja šīs valstīs tiek izmantotas vienādas ražošanas tehnoloģijas. Atšķirības ienākumu faktoros neizbēgami izraisīs atšķirības arī relatīvās cenās. …
