Elektrostatiskā sistēma

Elektrostatisko ierīču pamats ir elektrostatiskais mērīšanās mehānisms ar nolasījumu ierīci. Tās galvenokārt pielieto, maiņstrāvas un līdzstrāvas sprieguma mērīšanai. Ka arī pielieto elektrometrus - tie ir elektrostatiskas ierīces ar speciālo konstrukciju, kuras pieprasa palīgbarošanas avotus. Elektrometriem piemīt sprieguma augsta jūtība.

MĒRĪŠANĀS MEHĀNISMS

Elektrostatiskos mēraparātus var uzskatīt par kondensatoriem ar kustīgiem un nekustīgiem elektrodiem. Šo mēraparātu rādītāja pārvietošanos panāk, izmantojot divu vai vairāku elektriski lādētu vadītāju elektriskā lauka enerģiju. Mēraparāta radītaja kustība atkarīga no aparāta kapacitātes izmaiņām. Ja šādam mēraparātam pieslēdz spriegumu, tad starp kondensatora kustīgajiem un nekustīgajiem elektrodiem rodas spēks, kas cenšas palielināt elektriska lauka enerģiju, t.i., palielināt kapacitāti. Šā spēka ietekmē aparāta rādītājs pārvietojās.
Pretstatā pārējiem elektrisko mēraparātu veidiem, kas ir strāvas mērītāji, elektrostatiskie mēraparāti ir sprieguma mērītāji.
Kondensatora kapacitāte



kur S - elektronu aktīvais taukums;
C - attālums starp elektrodiem;
ea,- dielektriķa absolūta dielektriska permaebilitāte.
Kā no formulas redzams, kondensatora kapacitātes maiņu var panākt, mainot vienu no šiem trim lielumiem. Atkarībā no tā, kuru no minētajiem trim lielumiem var mainīt, elektrostatiskos mēraparātus iedala šādi:
a) aparāti, kurn kapacitāte mainās, mainoties elektrodu aktīvajai virsmai;
b) aparāti, kuru kapacitāte mainās, mainoties attālumam starp elektrodiem;
c) aparāti, kuru kapacitātes maiņu panāk, mainot dielektriķa permeabililāti.
Pēdējā veida mēraparātus tomēr praktiski nelieto.…