Cilvēka acs spēj saskatīt tikai tik mazus priekšmetus, kuru diametrs ir aptuveni viena desmitdaļa milimetra.
Pirmie mikroskopi bija līdzīgi palielināmajam stiklam un tajos tika izmantota tikai viena stikla vai slīpēta kalnu kristāla lēca. Par vienu no pirmajiem mikroskopa radītājiem (1610.g.) uzskata fiziķi un matemātiķi Galileo Galileju.
Lielākas tehniskās iespējas un labāku attēla kvalitāti varēja iegūt ar divlēcu mikroskopu. Šādas ierīces izveide saistīta ar angļu fiziķa Roberta Huka vārdu (1665. g.). Taču šis mikroskops palielināja tikai 30 reizes.
Neskatoties uz dažādiem pilnveidojumiem un tehnikas straujo attīstību, gaismas mikroskopu iespējas ir ierobežotas. To nosaka neapgāžami fizikas likumi, proti, lietojot redzamo gaismu, nav iespējams iegūt skaidru attēlu lielākā palielinājumā kā 1 500 reizes. Tāpēc mikroskopijas tālākā attīstībā tika radīta ierīce, ko sauc par elektronu mikroskopu (EM). Neskatoties uz to, ka pirmais elektronmikroskops varēja iegūt tikai 17 reižu palielinājumu, tomēr tam tika radīts pamats veiksmīgai attīstīšanai.
Visus jautājumus apskatot, es izvēlējos pētīt un rast sapratni par šo ierīci. Uzzināt tā attīstības galvenos notikumus, izprast tā uzbūvi un darbības mehānismu.
Elektronu mikroskopus plaši izmanto medicīnā, bioloģijā. Taču visplašāk tos izmanto zinātnē, pētot šūnas, vīrusus, pētot dažādas vielas fizikālās īpašības u.c.…
