Elektronisko navigāciju sistēmu salīdzinājums

Elektroniskā navigācija – objektu atrašanās vietas noteikšana un to kustības nodrošinājums pēc uzdotajām trajektorijām ar elektronisko līdzekļu palīdzību. Mijiedarbojošos elektronisko ierīču un palīglīdzekļu kopa, kas atrodas uz kustīgā objekta vai ārpus tā un ir paredzēti elektronisko navigācijas uzdevuma taktiskai risināšanai, tiek saukta par elektronisko navigāciju sistēmu (ENS). [1]
Mūsdienās ir vērojama plaša ENS pielietošana dažādās zinātnes nozarēs un cilvēka darbības sfērās. Izmantojot zinātnes pēdējos panākumus navigācijā, tādus kā precīzas satelītu navigācijas sistēmas, jebkuram cilvēkam, kura rīcībā ir ENS signālu uztvērējs, ir iespēja noteikt savas koordinātas, kā arī ātrumu un precīzu laiku. Vēl salīdzinoši nesen ENS izmantošana bija pieejama tikai militārām vajadzībām un nebija pieejama plašai sabiedrībai.
Pastāv dažādas ENS, un šim darbam tās var sadalīt divās grupās – virszemes un satelītu navigāciju sistēmas (SNS). Lielākai daļai virszemes ENS precizitāte ir proporcionāla to darbošanās frekvencei. Augstas precizitātes sistēmas parasti pārraida ar relatīvi īsiem viļņu garumiem, un ENS lietotajam jāatrodas tiešā redzamībā, atšķirībā no sistēmām, kas pārraida pie zemākām frekvencēm (garākie viļņu garumi), un nav ierobežotas ar tiešo redzamību, bet ir mazāk precīzas. [4]…