Ir ļoti dažādu veidu dokumenti. Katrs no mums pazīst tradicionālos papīra dokumentus, bet tie savukārt dalās divās lielās apakšgrupās- teksta un attēlu dokumentos. Pie teksta dokumentiem pieskaitāmi tādi, kuru saturs pamatā rakstveidā, piemēram, lēmumi,rīkojumi, likumi u.c.,bet pie attēlu dokumentiem- kartes, zīmējumi, fotogrāfijas t.tml.
Jebkurš dokuments sastāv no divām daļām: informācijas, kuru satur dokuments (teksts, attēls) un informācijas nesēja- papīra, audekla, ādas, magnētiskā vai optiskā nesēja.
Pēc klasiskām definīcijām jebkurš dokuments ir fiksēta noteikta informācija uz jebkura tās nesēja, piemēram, papīra(dokumenti tradicionālajā izpratnē) vai magnētiskā (optiskā) nesēja, proti, modernie digitālie jeb elektroniskie dokumenti.
Elektroniskajos dokumentos ietilpst gan grāmatas, gan žurnāli.
Kad 20. Gadsimta astoņdesmito gadu sākumā radās pirmās “datorgrāmatas”, nozares futurologi vēstīja, ka radies jauns fenomens, kam sagaidāma aizraujoša nākotne un kas pilnībā mainīs tradicionālo izdevējdarbību.Astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā tika prognozēts, ka desmit gadu laikā grāmatveikalu plauktus piepildīs elektroniskās grāmatas.Šī ideja balstījās uz pieņēmumu, ka CD-ROM izdevējdarbībā būs tas pats, kas CD mūzikā.
Pagājušie astoņi gadi CD-ROM laukā ir bijuši vētrainas attīstības laiks- uzkrāta pieredze, radīti tūkstošiem izdevumi (ap 47 000 nosaukumu), nostabilizējušās galvenās tamatiskās grupas: izglītība; izklaidējošā pašizglītība (edutainment) un bērnu izdevumi , kā arī profesionālie izdevumi (jurisprudence, medicīna, tehnoloģija, statistikšķirība starp tradicionālo grāmatu un grāmatu elektroniskā veidā ir maza, jo vārdi grāmatai kā fiziskam objektam.Elektroniskā forma ir mainīga un nepatstāvīgā salīdzinājumā ar iespiestās grāmatas lineāro formu. Ar elektronisko tekstu var viegli
manipulēt – palielināt vai samazināt, mainīt šriftu, izvilkt citātus, ievietos tos citā tekstā, mainīt vietām nodaļas utt.…