Patstāvīgā darba „Elektroniskie arhīvi” mērķis ir sniegt vispārēju un plašu ieskatu elektroniskā arhīva pamatstruktūrā, gan izveidē, gan arī izmantošanā mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Elektronisko arhīvu problemātika tiek analizēta no lietotāju skatupunkta. Analizētas tiek atšķirīgās un kopīgās iezīmes starp elektroniskajiem un fiziskajiem arhīviem.
21. gs. cilvēks ikdienā izmanto dažādas tehnoloģijas, vienas no būtiskākajām ir tās, kas ir paredzētas tieši informācijas uzglabāšanai. Cilvēkiem nav ērti izmantot fiziskajos arhīvos esošo informāciju, jo tas ir komplicēti. Pastāv nepieciešamība izmantot profesionāla speciālista palīdzību, kā arī informācijas meklēšanas process aizņem daudz laika. Elektroniskais arhīvs ir mūsdienu cilvēces un sabiedrības informācijas glabātājs, kas spēj apmierināt moderna informācijas meklētāja vajadzības.
Elektronisko arhīvu vispārējs raksturojums
Elektroniskais arhīvs savā pamatstruktūrā ir pretmets fiziskajam, drukātajam arhīvam. Informācijas dati tiek ievadīti elektroniskajā formātā virtuālajā vidē, taču arī šādā arhīvā pastāv konkrēta sistemātika, kas paredz informācijas sagrupēšanu atbilstoši dažādiem kritērijiem. Datu ievade, koriģēšana un atrašana elektroniskajā arhīvā ir dažādu komplicētu tehnoloģisku darbību kopums, un šo darbību apgūšanai ir nepieciešama speciāla apmācība un pieredze šādā darbā. Vispārēji arhīvs ir speciāla dažādu materiālu drošības iestāde, telpa, kurā strādā arhivārs, kurš nodarbojas ar arhīva materiāla reģistrāciju (7), apstrādi un sagatavošanu ilgstošai glabāšanai tiem paredzētajās telpās.…