Turpinot pētījumu, varētu aplūkot vēl tādus jautājumus, kā, piemēram, kādus elektroniskos mācību materiālus konkrēti izmanto – teorijas materiālus, uzdevumus, eksperimentus, animācijas, audio, u.c.. Varētu pētīt, vai skolēni izmanto mācību materiālus arī citās valodās, kā arī to, kas ietekmē skolēnu vajadzību izmantot elektroniskos mācību materiālus – pedagoga attieksme, prasības; pašnovērtējums, vēlme paaugstināt savu zināšanu līmeni; mācību materiālu nepietiekamība vai neatbilstība atsevišķajā priekšmetā.
Secinājumi
• Latvijā pieejamas vairākas elektroniskās mācību vides, kas gan skolēniem, gan skolotājiem piedāvā plašas iespējas dažādot mācību procesu.
• Latvijas izglītības sistēma ir vērsta uz mācību materiālu digitalizāciju – to pierāda programma „In-formācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei”. Programmas mērķi bija izstrādāt elektroniskos mācību materiālus, veidot efektīvu izglītības informācijas sistēmu, nodrošinot elek-tronisko mācību materiālu pieejamību un paaugstinot izglītības sistēmas vadības efektivitāti.
• Elektroniskā vide mācību procesā ir nozīmīga un var būt efektīva, ja tā tiek atbilstoši lietota. Tā kā skolēnus var iedalīt grupās pēc mācīšanās stila, ir svarīgi mācību procesā nodrošināt dažādas mācību metodes, kas dotu iespēju visiem skolēniem pilnvērtīgi uztvert apgūstamo vielu.
• Mācības elektroniskajā mācību vidē skolēnam dod iespēju strādāt sev atbilstošā tempā bez lieka spiediena no skolotāja vai citiem skolēniem.
• Skolēnu mācīšanās procesā elektroniskā mācību vide ir ieņēmusi stabilu vietu.
• Populārākās mācību vides 9.un 12.klašu skolēnu vidū ir uzdevumi.lv, e-klase.lv un dzm.lu.lv.
• Skolēni elektronisko mācību vidi galvenokārt izmanto teorijas apgūšanai, uzdevumu un skolotāja uzdoto mājasdarbu pildīšanai.
• Skolēni uzskata, ka elektroniskā mācību vide paaugstina viņa zināšanu līmeni.
…
