Nobeigums
EKG palīdz novertēt ne tikai sirdsdarbības (kambaru darbības) frekvenci, bet arī impulsu rašanās vietu un tā izplatīšanos. Ritma analīzes pamatā ir četras secīgas darbības, kas palīdz novērtēt:
1)R-R frekvenci un regularitāti: vai ritms ātrs vai lēns, regulārs vai neregulārs,
2)P vilni: tā esamību, regularitāti, formu, platumu;
3)P viļņa un QRS attiecības: vai katram P QRS seko noteiktā attālumā, vai P un QRS attiecības pastāvīgas vai mainīgas u.c.;
4)QRS kompleksu: galvenokārt platumu (šaurs vai plats) un konfigurāciju.
Normālam sirds ritmam raksturīgas šādas pamatpazīmes:
1)Ritma avots ir sinusa mezgls
2)Impulsu veidošanās frekvence ir pieņemtās robežās,
3)Impulsi veidojas ritmiski,
4)Uzbudinājums sirdī izplatās noteiktā secībā un ātrumā, radot atsevišķu sirds daļu secīgu uzbudinājumu(44).
EKG ir sirds izstrādātā elektriskā potenciāla grafisks pieraksts, un tā tieši neatspoguļo sirds bojājumu un mehāniskos notikumus. Pacientam ar organisku sirds slimību var būt normāla EKG, bet praktiski veselam pacientam var būt pārmaiņas EKG. Ja EKG normāla, tas neizslēdz sirds slimības iespēju(45).
EKG ir ļoti vērtīga šādās klīniskās situācijās:
1)Aritmijas un vadīšanas traucējumu diagnostikā („zelta standarts”);
2)Miokarda išēmijas un infarkta diagnostikā, t.sk. išēmijas noteikšanai slodzes laikā, kā arī bojātā koronārā asinsvada identifikācija. Svarīga ir miokarda infarkta lokalizācijas, plašuma, dziļuma, gaitas novērtēšana;
3)Sirds priekškambaru un kambaru pārmaiņas – hipertofijas un/vai dilatācijas noteikšanā;
4)Mioperikardiālo slimību un perikardīta noteikšanā;
5)Elektrolītu pārmaiņu, īpaši kālija novērtēšanā;
6)Medikamentu ietekmes monitorēšanā (antiaritmiskie praparātu, digoksīna u.c.);
7)Ārstēšanas procedūru efektivitātes novērtēšanā (trombolīze, revaskularizācija).
Ņemot vērā lielo EKG līkņu dažādību, vislielākās grūtības ir novilkt stingru robežu starp četriem līkņu variantiem:
1)Normāla EKG, kuras elementi ideāli iekļaujas normas jēdzienā;
2)EKG līkne, kuras pārmaiņas iekļaujas normas variantos;
3)EKG robežlīknes, kuru novirzes ir uz robežas starp normu un patoloģiju;
4)Patoloģiska EKG, ar izteiktām novirzēm no normas un drošiem patoloģijas simptomiem(46).
Pareizu EKG slēdzienu var dot tikai tad, ja ārsts, kas analizē EKG, labi pārzina metodes priekšrocības un trūkumus, arī slimību attīstību un izpausmes, zina daudzos EKG vērtēšanas kritērijus un šo kritēriju veidotos sindromus. Izšķiroša loma šajā zināmā mērā vienkāršajā un tajā pašā laikā sarežģītā, atbildīgā un vērtīgā izmeklēšanas metodē, ir ārsta kvalifikācijai un pieredzei(47).
…
