Elektrohromatogrāfija

Elektrohromatogrāfija ir analītiskās ķīmijas, bioķīmijas un molekulārās bioloģijas ķīmiska atdalīšanas metode, kuru lieto liela izmēra biomolekulu atdalīšanai, piemēram, proteīnu atdalīšanai. Šī metode ir izmēru izslēgšanas hromatogrāfijas un gēla elektroforēzes metožu apvienojums. Atdalīšanas mehānisms strādā visā gēla filtrācijas kolonnas garumā, kuram pievienots aksiāls elektriskā lauka gradients. Gēla filtrācijas mehānisma, elektroforētiskā kustīguma un šķīdinātāja aiztures dēļ molekulas tiek atdalītas pēc izmēra. Elektroforēzes metodē tiek noteikta makromolekulāro jonu un uzlādētu koloīdo daļiņu izmaiņas elektriskajā laikā. Elektroforēze ir nozīmīga boķīmijas metode, lai raksturotu pētāmās makromolekulas, to tīrību, homogenitāti. Visbiežāk izmanto makromolekulu molekulmasas noteikšanai.
Visplašāk izmanto nukleīnskābju un proteīnu raksturošanai. Šīm molekulām viegli piemeklēt vides apstākļus, kuros tām būtu pietiekami liels lādiņš. Ja elektroforēze notiktu vakuumā, lādētās molekulas paātrinātos un ātri sasniegtu elektrodus. Vidē, kurā parasti veic elektroforēzi, daļiņu kustība ir apgrūtināta, tā notiek lēnāk un ir atkarīga arī no daļiņas lieluma un ģeometriskās formas. Tas notiek viskozitātes un daudzo sadursmju starp molekulām dēļ. Daļiņu pārvietošanās ātrums ir tieši proporcionāls elektriskā lauka stiprumam un daļiņas lādiņam, bet apgriezti proporcionāls daļiņas izmēram un vides viskozitātei.…