IEVADS
Neskatoties uz to, ka mūsdienās fizioloģijas zinātne strauji attīstās un pieaug tajā pielietoto metožu skaits un metožu kvalitāte, cilvēka galvas smadzeņu darbības likumsakarības joprojām atstāj brīvu pētījumu lauku. Tādas fizioloģijas nozares kā psiho un neiro fizioloģija kļūst arvien aktuālākas, jo cilvēks tiecas izzināt vissarežģītāko no cilvēka organisma struktūrām – smadzenes un to darbību, kas ir pamats cilvēka fiziskai un mentālai darbībai, un pilnvērtīgai dzīvei kopumā.
Kā zināms, galvas smadzeņu saslimšanas ir vienas no visnopietnākajām un ne visas no tām ir iespējams ārstēt. Lai radītu kvalitatīvas un iedarbīgas ārstēšanas metodes, pirmais, kas jāpaveic, ir jāizprot smadzeņu darbības principi. Zinātnieki ir devuši nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā, izveidojot tādas metodes kā magnētiskās rezonanses tomogrāfiju, elektronu emisijas tomogrāfiju u.c., kuras ir neatņemama daļa daudzu smadzeņu saslimšanu diagnostikā. Taču pārsvarā visas no tām apskata tikai smadzeņu struktūras un to bojājumus un uz tā bāzes secina par smadzeņu darbību. Metode, kas ļauj aplūkot tieši smadzeņu darbību ir elektroencefalogrāfija (EEG), kuru 1929. gadā atklāja vācu zinātnieks Hans Bergers. Gadu gaitā elektroencefalogrāfija attīstījās un ieņēma stabilu vietu gan klīniskos, gan zinātniskos pētījumos.
Ar elektroencefalogrāfu pierakstītā līkne, kas atspoguļo summāro smadzeņu bioelektrisko aktivitāti, dažkārt ir grūti interpretējama, pat nedaudz mainoties pētāmās personas fiziskajam un psihoemocionālajam stāvoklim. Tas padara elektroencefalogrāfiju par ļoti smalku metodi, kuras pilnīga izzināšana pavērs plašas iespējas smadzeņu pētīšanai.
Latvijā veic elektroencefalogrāfiskos izmeklējumus, pārsvarā, epilepsijas slimnieku diagnosticēšanai, turklāt tas notiek automātiski (programma pati spēj atpazīt epilepsijai raksturīgos viļņus), bet speciālistu, kas nodarbotos ar plašu metodes izpēti un pielietošanu ir maz.
Apsverot visu augstāk teikto, tika izvēlēts kursa darba mērķis - izprast elektroencefalogrāfijas metodes būtību, kura sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
• Apskatīt pieejamo literatūru, lai izprastu smadzeņu raidīto biopotenciālu darbības principus.
• Sastādīt elektroencefalogrāfa Mitsar-EEG un datorprogrammas Win EEG lietošanas instrukciju.
• Veikt pilotpierakstus.
• Salīdzināt iegūtos rezultātus ar teoriju.
• Izvērtēt artefaktu lomu EEG līknes interpretācijā.…
