Par elektrisko strāvu sauc elektrisko lādiņu virzītu kustību.1 Elektriskā strāva ir elektronu plūsma no vietas, kur elektronu ir pārāk daudz, uz vietu, kur to ir pārāk maz, līdzīgi kā ūdens plūst no augstāka līmeņa uz zemāku. Elektrisko strāvu galvenokārt ražo elektrostacijās. Daļu elektrības iegūst ķīmiskajās reakcijās baterijās vai gaismai iedarbojoties uz fotoelementiem. Elektrisko strāvu vadītājos un pusvadītājos sauc par vadītspējas strāvu.
Metāli ir kristāliskas cietvielas, kurām ir virkne specifiku īpašību. Galvenās no tām: liela elektrovadītspēja un siltumvadītspēja, izteikts plastiskums, spīdība u.c. īpašības.
Metālu elektrovadītspēju raksturo šādas galvenās iezīmes:
1) Elektriskā strāvā metālos rada brīvo ( kolektivizēto) elektronu plūsma. Tā ir elektronvadītspēja. Jonvadītspēju, kā tas ir, piemēram, elektrolītiem, metāliem praktiski var neievērot.
2) Metālu īpatnējā vadītspēja salīdzinājuma ar citām vielām ir relatīvi liela un savukārt īpatnējā pretestība- maza.
3) Metālu īpatnēja pretestība atkarībā no temperatūras mainās pēc komplicētam likumsakarībām.
Augstās temperatūrās (vairumam metālu par austām var uzskatīt temperatūras, kas pārsniedz 100...200k) metālu īpatnēja pretestība ir lineāri atkarīga no temperatūras:
ρ =ρ0(1+αt),…