Mērīšanas uzdevums ir noteikt mērāmā lieluma vērtību, ar pēc iespējas lielāku precizitāti. Iegūt absolūti precīzus mērījumu rezultātus nav iespējams. Katra pat visprecīzākā mērījuma rezultāts atšķiras no mērāmā lieluma īstās vērtības. Berzes konstrukcijas nepilnību un ārējo ietekmju dēļ mēraparātu rādījumiem ir kļūdas. Rādījumu pareizumu sauc arī par precizitāti. Tādēļ, izdarot mērījumus, jāzina mērīšanas precizitāte, t. i., mērīšanas lieluma atbilstība mērāmā lieluma īstajai vērtībai.
Kursa darba pirmajā daļā es aprakstīšu mērinstrumentu klasifikā-ciju pēc tā, kāda ir ar tiem iegūto mērījumu precizitāte. Otrajā daļā analizēšu mērījumu kļūdu sadalījumu, raksturojumu un cēloņus, arī kā kļūdas aprēķināt un pēc iespējas samazināt to ietekmi uz mērījumu precizitāti.
Mēraparātus iedala astoņās precizitātes klasēs, kuras apzīmē ar numuriem:0,05; 0,1; 0,2; 1; 1,5; 2,5 un 4. Skaitlis , kas apzīmē mērinstru-menta precizitātes klasi atzīmēts uz skalas un novietots aplī. 0,05-0,2 klases aparātus lieto ļoti precīziem mērījumiem laboratorijās un tur kur mērījumus izmanto naudas norēķiniem. Ar šiem aparātiem pārbauda pārējos, mazāk precīzos aparātus. 1. un 1,5. klases aparātus lieto cehu laboratorijās un tehniskās kontroles mērījumos. 2,5. un 4. klases aparātus lieto darba procesu kontrolei (skat. tab.).1.Mērinstrumentu klasifikācija pēc tā , kāda ir ar tiem iegūto mērījumu precizitāte.…