Kondensatorus izmanto elektroenerģētiskās ietaisēs, radiotehnikā un televīzijā, automātikā u.c. Kondensatoru raksturo tā kapacitātes resp. Reaktīvā jauda (kvar.) un darba spriegums. Kapacitātes vienība SI sistēmā ir farads (F). Mazākas kapacitātes vienības ir mikrofarts (1 µ farads = 10-6 F) un piko farts (1 pF = 10-12 F).
Kondensatorus klasificē gan pēc izmantotajiem dielelektriķiem, gan pēc elektrodu ģeometriskās formas, gan pēc darba sprieguma (spriegums līdz 1000 V un virs 1000 V).
Neņemot vērā izmatoto dielelektriķa tipu, izšķir papīra, vizlas, keramikas, elektrolīta, gaisa un speciālām vajadzībām paredzētos kondensatorus (vakuuma un ar šķidru dielelektriķi).
Papīra kondensatoru elektrodus izveido no astoņiem līdz desmit µ biezas alumīnija, svina vai alvas folijas, un vienu no otra atdala ar speciālu, ļoti plānu (7 – 30 µ) augstvērtīgu kondensatoru papīru.
No folijām un papīra saliktu lenti satin rullītī (abiem elektrodiem pievieno izvadus žāvē un piesūcina ar šķidru dielelktriķi, t.i., uzlabojot dielelektriķa stabilitāti. Papīru piesūcina ar speciālu kondensatoru minerāleļļu, kura dielelektriskās caurlaidība ε=2,1 – 2,3 (KM tipa papīra – eļļas kondensatori), vai arī – ar sintētisku, šķidru nedegošu dielelektriķi – sovolu, kam ε=5,1 (KCB tipa papīra –sovola kondensatori). Šādi sagatavotus papīra kondensatorus parasti ievieto metāla, retāk kartona kārbās. Izgatavo arī hermētiski slēgtu KBG tipa papīra kondensatorus. …