Elektrības vēsture Latvijā

1.Elektrību ir iespējams iegūt dažādos veidos, kā pirmo minēšu tās iegūšanu ar vēja palīdzību (ražo vēja ģenerators), ar ūdens palīdzību (ražo hidroelektrostacija), ar tvaika dzinēju, ar iekšdedzes dzinēja palīdzību.
2.Elektrības nozīme pasaulē ir milzīga, jo ar to tiek darbinātas daudzas ražošanas iekārtas, apgaismes ķermeņi, sildītāji (apkure), elektroierīces un elektromotori, mūsdienās bez tās nebūtu iespējams pilnvērtīgi dzīvot un virzīt pasaules attīstību.
3.Pirmsākumos elektrību sāka ražot ar ūdeni, vēlāk ar vēju, tvaika dzinēju un tikai tad ar iekšdedzes dzinēja palīdzību.
3.1 Grieķu vārda "enerģija" nozīme ir spēks un darbība. Cilvēks bez šī spēka vairs nevar iztikt. Enerģētika ir nacionālās ekonomikas sektors, kas ietver enerģijas resursu izpēti, ieguvi, enerģijas ražošanu, elektropārvadīšanu un enerģijas realizāciju. Elektroenerģētika - tā ir ne tikai termostacijas un elektrostacijas, elektrolīnijas un apakšstacijas, bet arī cilvēki un viņu ekonomiskās intereses.
Latvijā pirmie elektrības uzņēmumi radās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā - vispirms Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un dažās vietās Ziemeļvidzemē. 1939. gada 15. oktobrī tika iedarbināta jaunā Ķeguma hidroelektrostacija. Tā strādāja kopējā tīklā ar Rīgas pilsētas elektrostaciju un vairākām vietējas nozīmes elektrostacijām, tādējādi izveidojot elektrosistēmu valstī. 1939. gada 22. decembrī Latvijas Ministru kabinets pieņēma Likumu par Valsts elektrības uzņēmuma "Ķegums" dibināšanu. Šis datums uzskatāms par Latvijas energosistēmas sākumu.…