Elastības jēdziens ekonomikā

1.Elastības jēdziens
Ir dažādi lielumi, kuru iedarbība uz pieprasījumu un piedāvājumu var būt atšķirīga. Ir derīgi zināt preces intensitāti. Iedarbības pakāpi var noteikt aptuveni pēc pieprasījuma un piedāvājuma līknes kāpuma. Jo lēzenāka ir līkne, jo preces pieprasījuma (piedāvājuma) pārmaiņas, apskatāmajam ietekmējošam lielumam mainoties, ir lielākas. Tomēr šāds iedarbības noteikšanas veids nav precīzs, tāpēc, ka līkne dažādos tās posmos var būt ar atšķirīgu kāpumu. Turklāt uzdevumu sarežģī tas, ka dažādas preces uz ietekmējošo lielumu pārmaiņām reaģē dažādi, arī preces mērvienību dimensijas nav vienādas. Piemēram, graudu piedāvājumu mēra centneros un cenu- latos par vienu centneru; to nevar salīdzināt ar vieglo automobiļu piedāvājumu gabalos un cenu latos par vienu gabalu. Tāpēc ir nepieciešams ietekmējošo lielumu iedarbības mērs, kas der visām precēm un ļauj tās savstarpēji salīdzināt. Šāds mērs ir elastība. Ar to tiek raksturota nevis absolūtu, bet relatīvu lielumu izmaiņu attiecība.
Elastība ir bezdimensiju lielums, un visbiežāk tiek aprēķināta procentos. Viena no elastības raksturīgākām iezīmēm ir tā, ka vairākumā gadījumu to var noteikt ne visai apskatāmā lieluma līknei kopumā, bet gan kādam tās konkrētam punktam. Elastības kvantitatīvais mērs ir elastības koeficents ey.
…