El Greko (El Greco; īst. v. Domeniko Teotokopuli, ap 1541-1614) - pēc izcelsmes grieķis, kuru tā arī vienkārši dēvēja ("El Greco" - tulk. "grieķis"), bija dažus gadus nodzīvojis Venēcijā, kur mācījās pie Ticiāna, kā arī iepazinās ar Tintoreto mākslu, kam raksturīgs dinamisks gleznojums, figūru kustību satraukti ritmi, kā arī pagarinātas figūru proporcijas. Tas viss piesaistīja jauno El Greko, un uz abu iepriekšminēto mākslinieku daiļrades un vēl manierisma strāvojuma bāzes jaunais meistars radīja pats savu, ne ar ko nesalīdzināmu mākslu. El Greko glezniecībai raksturīgs sakāpināts dramatisms, ilgās pēc irreālā, aizmūža valstības izziņas - īpatns misticisms. Darbiem raksturīgas figūras ar izstieptām proporcijām, lauzītu līniju ritmu.
El Greko daudz darinājis reliģiska satura darbus un portretus, arī vairākas žanra kompozīcijas un ainavas. Mākslinieka gleznojumi risināti izteikti reliģiskā virzienā, tiem raksturīgs pat zināms misticisms un nereālisms, fantastiskums. Dinamiskajās kompozīcijās valda satrauktu, lauzītu līniju ritmi, košu, nevaldāmu krāsu akcenti un izstieptas figūru proporcijas.
Viens no slavenākajiem El Greko darbiem ir "Grāfa Orgasa guldīšana kapā" (1586), ko mākslinieks gleznojis, dzīvodams Toledo, Spānijā. Gleznas sižeta pamatā ir vairākus gadsimtus sena leģenda par kādu ļoti dievbijīgu Toledo novada bruņinieku, kura kapā guldīšanas ceremoniju it kā pagodinājuši no debesīm nolaidušies svētie - Sv. Stefans un Sv. Augustīns.
…
