Ekstraversija ir viens no ievirzes tipiem, kura intereses pirmām kārtām ir saistītas ar ārējiem objektiem un realitāti. Junga skolnieks Karls Meiers min šādas ekstravertā tipa īpašības un pazīmes- aktīvs, pretimnākošs, silts, optimistisks, līdzdalīgs, bezrūpīgs, izšķērdīgs, atklāts, aptuvens, plašs un populārs. Protams, pastāv vēl daudz un dažādas pazīmes un īpašības, kas raksturo šo psiholoģisko tipu, kuras turpmāk aprakstīšu darbā.1
Lai analizētu ekstraversijas tipu saziņā, jānoskaidro saziņas jēdziens. Saziņa vai, citiem vārdiem sakot, saskarsme ir viens no galvenajiem personībai pieejamajiem izziņas paņēmieniem, jo katra personība tikai ar saskarsmes palīdzību, atdarinot citus sabiedrības locekļus, iemācās saprast sabiedrību un līdz ar to arī sevi. Tātad saskarsmi var definēt kā jebkuru mijiedarbību starp cilvēkiem. Cita definīcija skan šādi: saskarsme ir viena no cilvēku darbības pastāvīgajām formām, kuras mērķis ir iedarboties uz saskarsmes partnera izturēšanos.2
Sociālā psiholoģija ir cieši saistīta ar personības psiholoģiju, jo, kā jau minēju iepriekš, viens no saskarsmes partneriem ir cilvēks jeb, izsakoties psiholoģijas terminoloģijā, personība.3
Referātā autore mēģinās „savīt” kopā šīs zinātnes un noskaidrot ekstraversijas ievirzes tipu saziņā. Autore darbā aprakstīs „ekstravertās personības” spilgtākās iezīmes, pozitīvos un negatīvos aspektus šiem tipiem. Par analīzes pamatu autore izvēlējās psihoanalītiķa K.G. Junga psiholoģisko tipu teoriju, analizējot tikai ekstraversijas jēdzienu, kā arī sīkāk apskatīs tieši ekstraversijas funkcionālos tipus.…