Referāts
Humanitārās zinātnes
Latviešu valoda
Ekspresīvā leksika interneta neformālajā sarunvalodā-
Ekspresīvā leksika interneta neformālajā sarunvalodā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Vārdu krājuma diferenciācija | 4 |
1.1. | Vārdu krājuma leksikostilistiskā diferenciācija | 4 |
1.1.2. | Stilistiski ekspresīvā leksika | 4 |
1.1.3. | Emocionāli ekspresīvā leksika | 8 |
1.2. | Vārdu krājuma etimoloģiskā diferenciācija | 9 |
1.3. | Vārdu krājuma profesionālā diferenciācija | 10 |
1.4. | Vārdu krājuma sociālā diferenciācija | 10 |
1.5. | Vārdu krājuma teritoriālā diferenciācija | 11 |
1.6. | Vārdu krājuma vēsturiskais mainīgums | 11 |
2. | Latviešu valodas īpatnības internetā | 12 |
2.1. | Grafēmikas īpatnības | 12 |
2.2. | Ortogrāfijas īpatnības | 13 |
2.3. | Vārddarināšanas īpatnības | 14 |
2.4. | Gramatiskās īpatnības | 15 |
2.5. | Leksikas īpatnības | 16 |
2.6. | Secinājumi | 17 |
3. | Praktiskā daļa | 19 |
Izmantotā literatūra | 22 | |
Avoti | 22 |
Ievads
Valoda interneta neformālajā vidē atšķiras gan no rakstu valodas, gan ikdienā lietotās, taču aprakstīt šīs interneta valodas īpatnības ir sarežģīti, jo valodai internetā pastāv kā noteiktas tradīcijas, tā arī ir vērojama lingvistiskā visatļautība.
Internetā daudzi teksti tiek rediģēti, bet ir arī tādi, kuri netiek cenzēti, piem., dažādi forumi. Jāatzīmē, ka rediģētajos materiālos tiek ievērotas līdzšinējās literārās rakstu valodas tradīcijas, tāpēc šie teksti noder, analizējot tipiskākās valodas kultūras problēmas visā rakstu valodā kopumā, savukārt nerediģētajos tekstos parādās dažādas īpatnības, kas ir raksturīgas tikai interneta vidē [5].
Šajā referātā, pirmkārt, aplūkošu vārda krājuma diferenciāciju, tās dalījumu, otrkārt, apskatīšu interneta valodas īpatnības, izmantojot Intas Urbanovičas rakstu „Latviešu valodas īpatnības internetā” un dažādus portālus, piem., delfi.lv, tvnet.lv, draugiem.lv, face.lv, one.lv, bet praktiskajā daļā klasificēšu trīsdesmit vārdus no internetā atrastajiem (jau minētie portāli un oho.lv, ass.lv) pēc A. Lauas piedāvātās klasifikācijas.
Piemēros interpunkcijas kļūdas nelaboju, jo tās rāda, ka interneta neformālajā valodā interpunkcija pārsvarā ir nenormēta, izņemot pārrakstīšanās gadījumus.
1. Vārdu krājumu diferenciācija
Vārdu krājumu var diferencēt pēc dažādām kopīgām pazīmēm, tos iedala:
• Vārdu krājuma leksikostilistiskā diferenciācija;
• Vārdu krājuma etimoloģiskā diferenciācija;
• Vārdu krājuma profesionālā diferenciācija;
• Vārdu krājuma sociālā diferenciācija;
• Vārdu krājuma teritoriālā diferenciācija;
• Vārdu krājuma vēsturiskais mainīgums.
1. 1. Vārdu krājuma leksikostilistiskā diferenciācija
Vārdu krājuma leksikostilistiskā diferenciācija vārdu krājumu dala pēc stilistiskas un emocionalitātes. No ekspresivitātes viedokļa leksiku iedala ekspresīvā un neekspresīvā [1, 67].
Pie neekspresīvās leksikas pieder vārdi, kuru nozīmi veido tikai galvenais komponents, tie ir stilistiski neitrāli vārdi, līdz ar to veido vispārlietojamo leksiku. Noteiktā kontekstā gan neekspresīva leksika var kļūt par ekspresīvu, piem., ironijas izteikšanai.
…
Individuāls darbs leksikoloģijā, kā referāts, kur apskatīta interneta valoda. Sastāv no teorētiskās un praktiskās dalas, kas ir visinteresantakā, jo ir daudz piemēru ar atsaucēm no interneta leksikas. Fragments: Šajā referātā, pirmkārt, aplūkošu vārda krājuma diferenciāciju, tās dalījumu, otrkārt, apskatīšu interneta valodas īpatnības, izmantojot Intas Urbanovičas rakstu „Latviešu valodas īpatnības internetā” un dažādus portālus, piem., delfi.lv, tvnet.lv, draugiem.lv, face.lv, one.lv, bet praktiskajā daļā klasificēšu trīsdesmit vārdus no internetā atrastajiem (jau minētie portāli un oho.lv, ass.lv) pēc A. Lauas piedāvātās klasifikācijas. Tā pēdējā meiča pārāk izvēlīga! (face.lv) Tiek pausta negatīva emocionāla attieksme, meiča ‘meitene’. Kā norāda K. Karulis visticamāk ‘meitene’ ir aizguvums no ģermāņu valodām [4, 577-579]. Nu mati izskatās kā nedaudz sasaluši :D, bet ar ir ok :D vairāk man patīk tas snīpis :D (face.lv) Vērojama humora pieskaņa, ko pastiprina grafiskie apzīmējumi (:D – smiekli), snīpis ‘deguns’, tas ir arī apvidvārds, kam pamatā skaņu atdarinājums. Tas ko sauc par uzticību nāk no smadzenēm, un nav starpība vai tu esi tēviņš vai mātīte. (delfi.lv) Gan tēviņš ‘tēvs’, gan mātīte ‘māte’ pieder pie stilistiskajiem vulgārismiem, abi ir mantoti no indoeiropiešu pirmvalodas. Tēviņš tiek lietots arī kā apvidvārds – ‘vīrs’.
- Ekspresīvā leksika interneta neformālajā sarunvalodā
-
Nepareizs vai nevēlams vārdu lietojums žurnālā "Sieviete" un laikrakstā "Vakara Ziņas"
Referāts6 Latviešu valoda, Tulkošana, valodniecība, Žurnālistika
- Slenga un žargona valoda
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Slenga un žargona valoda
Referāts augstskolai5
-
Nepareizs vai nevēlams vārdu lietojums žurnālā "Sieviete" un laikrakstā "Vakara Ziņas"
Referāts augstskolai6
-
Literārā valoda
Referāts augstskolai5
-
Leksikoloģija
Referāts augstskolai10
-
Lingvistiskie līdzekļi un valodas stili
Referāts augstskolai11