Eksports un tā organizācija

Kopš ekonomisko reformu sākšanas, kas sekoja neatkarības atjaunošanai, pagājuši vairāki gadi, mainījušās valdības, nodibinātas daudzas un dažādas institūcijas gan atsevišķu pārejas laika problēmu risināšanai, gan ilgstošas ekonomiskās attīstības realizēšanai.
Nerimstas diskusijas presē un citos masu medijos, politisko partiju vidū, dažādos uzņēmēju forumos, tautsaimniecības nozaru pārstāvju saietos un vienkārši uz ielas par ekonomisko reformu gaitu kopumā un to elementiem — likumdošanu, privatizācijas procesu, nodokļu politiku, banku un finansu sistēmas attīstību un, protams, arī par valsts pārvaldes institūciju un valdības nozīmi visu šo pārkārtojumu laikā.
Viedokļi ir tik dažādi kā pati sabiedrība — sākot ar bijušo un pašreizējās valdības vainošanu pie visām iespējamām nebūšanām un sasniegto rezultātu noliegšanu, mafijas, korupcijas un nelikumīgas privatizācijas piesaukšanu un beidzot ar reizēm pārāk optimistisku situācijas novērtēšanu un tikpat optimistiskām nākotnes prognozēm. Protams, negatīvo vērtējumu ir vairāk nekā pozitīvo, un tas arī saprotams, ja raugāmies uz sabiedrības sadalījumu sociālās grupās, kā arī labklājības līmeni, kas nebūt nav augsts, un ekonomiskās attīstības tempi neliecina, ka tas drīzumā strauji tuvosies ES vai citu attīstīto valstu labklājības līmeni.
Šo diskusiju mērķis ir atrast kopsaucēju, kā labāk un ātrāk risināt pārejas laika problēmas, attīstīt biznesam optimālu vidi un ekonomikas augšupeju, saprotams, vienlaikus radot labvēlīgus apstākļus nodokļu iekasēšanai un līdz ar to iespēju ar valsts budžeta līdzekļiem realizēt tās programmas, kas tradicionāli ir valsts kompetencē.…