Eksporta un importa statistisko rādītāju analīze

Viens no svarīgākajiem kritērijiem, kas raksturo ekonomiskās izaugsmes attīstību valstī, ir tās ārējā tirdzniecība. Ārējā tirdzniecība sevī ietver kā eksportu, tā arī importu. Ar eksportu ekonomikā saprot vienā vai vairākās valstīs saražotu preču pārdošanu citās valstīs. Tas pats attiecas arī uz pakalpojumiem. Eksports, tāpat kā imports, ir svarīgākie starptautiskās tirdzniecības aspekti.
Valstis parasti cenšas atbalstīt savu uzņēmumu eksporta aktivitātes, izstrādājot un īstenojot eksporta politiku, eksporta programmas, plānus un pasākumus. Latvijā eksporta veicināšana ir Ekonomikas ministrijas kompetencē. Tās īstenotā eksporta atbalsta politika ietver ārējo ekonomisko pārstāvniecību veidošanu un uzturēšanu, eksporta kredītu garantēšanu, atbalsta sniegšanu ārējo tirgu apgūšanā u.c. pasākumus.
Ar importu ekonomikā saprot citās valstīs saražotu preču ievešanu savā valstī un to pārdošanu vietējiem patērētājiem (vietējā tirgū). Līdz ar eksportu, imports ir svarīgākais starptautiskās tirdzniecības aspekts, kā arī katras valsts maksājumu bilances sastāvdaļa. Valstis parasti kontrolē importu, īstenojot muitas un tarifu politiku. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sabiedrības veselībai un valsts drošībai iespējami nelabvēlīgu preču importam, kā narkotikas, ieroči, sprāgstvielas un tml. Atsevišķas preču grupas, kā alkohols vai tabakas izstrādājumi, kā arī dārglietas un citas veselībai kaitīgas vai plašam patēriņam mazāk nepieciešamas preces, tiek apliktas ar paaugstinātiem importa tarifiem. Vairumā valstu, ievedot to teritorijā preces, ir jāmaksā arī muitas nodevas. Latvijā muitas darbību ar dažādiem normatīviem aktiem regulē Finanšu ministrija, bet tieši uzrauga Valsts ieņēmumu dienests.
Ievedot importu jāmaksā trīs veidu nodokļi - muitas nodoklis, akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Bez tam var būt noteikti atsevišķi maksājumi, piemēram, antidempinga vai kompensāciju maksājumi.…