IEVADS
Termins ”statistika” cēlies no latīņu vārda ”status”, kas tulkojumā nozīmē stāvoklis. Statistika kā zinātne veidojās 17. gs. otrajā pusē angļu zinātnieku Džona Graunta un Viljama Petija darbos, kuros sabiedriskās parādības pirmo reizi tika skatītas to skaitliskā izteiksmē. Statistika ir zinātne, kas pētī masveida parādības un procesus, cenšoties atklāt un izzināt tajos notiekošās statistiskās likumsakarības. Ar statistiku saprot arī datu un rādītāju kopumu, kas izteic dažādu lietu un parādību daudzumu, apjomu, sastāvu un citas tos raksturojošas īpašības. Vārdu statistika lieto arī tādu iestāžu un organizāciju nosaukumos, kuras vāc, apkopo un analizē datus par iedzīvotājiem, uzņēmumiem, saimniecībām, teritoriāli reģionālajām vienībām u.c.
Statistikai ir ļoti svarīga nozīme mūsu dzīvē. Statistiskie dati tiek apkopoti kvantitatīvā formā, tas ir, statistika „runā skaitļu formā”, atspoguļojot sabiedriskās parādības visā to daudzveidībā, līdz ar to tā sniedz mums visu nepieciešamo informāciju par sev un visai valstij svarīgiem jautājumiem, ļauj mums izdarīt secinājumus, tādējādi atvieglojot tālākās darbības plānošanu.
Šo tēmu izvēlējos, jo vēlējos sīkāk uzzināt, kāda ir Latvijas eksporta dinamika un struktūra, kā arī vēlējos iegūt jaunas zināšanas par eksporta situāciju Latvijā. Mans kursa darba mērķis ir mācību priekšmetā “Statistika” iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiskos aprēķinos.
Darba uzdevums:
statistisko metožu apraksts un pielietojums;
veikt secinājumus par eksporta dinamiku un struktūru Latvijā.
Lai labāk izpildītu darba mērķi un darba uzdevumus, tiek izmantoti un analizēti statistiskie dati par Latvijas eksportu laika posmā no 1992. līdz 2004. gadam. Kursa darba teorētisko bāzi veido Z. Gošas grāmata „Statistika” un J. Vītola grāmata „Statistikas vispārīgā teorija”. Datu analīzei nepieciešamie statistikas dati ņemti no Latvijas statistikas gadagrāmatas, Ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī no LR centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas. Kursa darbs sastāv no 33 lappusēm, 6 tabulām un 9 attēliem.
1. EKSPORTS
Pasaule arvien vairāk pārveidojas par globālu tirgu. Pasaules preču tirgus tradicionāli tiek identificēts ar starptautisko tirdzniecību, kas ir kādas valsts eksports un imports. Tirgus konkurences mehānisms šajā gadījumā nosaka vienas vai otras preces ražošanas efektivitāti, kas attiecināma nevis uz vienu uzņēmēju vai firmu, bet gan valsti kopumā. Nacionālo ražotāju radošās darbības produktivitātes robežas no vienas puses un valsts iedzīvotāju pirktspēja no otras puses, kļūst par noteicošajiem faktoriem starpvalstu tirdzniecisko attiecību veidošanā.
Tāpat kā liela daļa Latvijas uzņēmumu iepērk izejvielas, iekārtas un materiālus ārvalstīs, lai ražotu galapreces, tāpat arī citas valstis iepērk izejvielas, materiālus un iekārtas no Latvijas. Mūsdienās starptautiskie sakari kļuvuši par ikdienišķu parādību. Jēdziens eksports ir cieši saistīts ar starptautisko tirdzniecību.
Eksports ir iekšzemē saražoto preču un pakalpojumu pārdošana patērētājiem ārvalstīs. Galvenās preces kādas eksportē ir koksne un tās izstrādājumi, vieglās rūpniecības preces, lauksaimniecības un pārtikas produkti, ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozaru produkcija un plastmasas, transporta līdzekļu, metālapstrādes un mašīnbūves produkcija.
…
