Likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšana valstī aptver plašu realizējamo pasākumu kopumu. Centrālā vieta šajos pasākumos tiek ierādīta darbam, kas tiek veikts noziedzības apkarošanas sfērā, jo noziedzīgie nodarījumi nodara kaitējumu gan valsts un sabiedrības, gan personu interesēm, skar to likumiskās tiesības.
Darbība noziedzīgo nodarījumu atklāšanā, novēršanā, pārtraukšanā un attiecīgo likumā paredzēto sodu piemērošana noziedzīgo nodarījumu izdarījušām personām, kā arī šī darba efektivitāte visos laikos ir saistījusi sabiedrības un valstisko institūciju uzmanību. Noziedzīgo nodarījumu atklāšanas ātrums, līdztekus nozieguma cēloņu un veicinātāju apstākļu likvidēšanai, ir viens no galvenajiem noziedzīgu nodarījumu izskaušanas priekšnoteikumiem.
Kriminālprocess sekmē likumības nostiprināšanu ar to, ka noziedzīga nodarījuma pazīmju atklāšanai seko krimināllietas ierosināšana, izmeklēšana un likumīgs, taisnīgs un pamatots tiesas spriedums. Lai kādu personu varētu atzīt par vainīgu un sodīt, viņas vaina ir jāpierāda, tāpēc izmeklēšanai jābūt vispusīgai un objektīvai, bez tam, jāņem vērā arī tas, ka “..Lietas apstākļu noskaidrošanai drīkst izmantot tikai tos pierādījumus, kas iegūti, pārbaudīti un novērtēti Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā..”
Lai pilnībā noskaidrotu visus lietas apstākļus, jāveic virkne procesuāli izmeklēšanas darbību- liecinieku un cietušo nopratināšana, notikuma vietas apskate, ekspertīze u.c., kas savā starpā ir cieši saistītas. No ekspertīzes savlaicīgas izdarīšanas lielā mērā ir atkarīga noziedzīga nodarījuma ātra un vispusīga izmeklēšana, tāpēc tai ir liela loma lietas apstākļu pilnīgai un vispusīgai noskaidrošanai.
Savā tiešajā darbā, sagatavojot lietas iztiesāšanai, rakstot spriedumu projektus, esmu novērojusi, ka ekspertīzei ir ļoti liela nozīme konkrētas lietas apstākļu noskaidrošanā, bet šajā sakarā svarīgi ir arī tas, lai visi ekspertīzei nepieciešamie materiāli būtu savākti. Tātad ekspertīze ir ļoti komplicēta izmeklēšanas darbība. Mani šis jautājums ieinteresēja, tāpēc nolēmu to izpētīt tuvāk, lai pilnībā saprastu ekspertīzes nozīmi lielas apstākļu pilnīgā noskaidrošanā.
Eksperts ir patstāvīgs kriminālprocesa subjekts, kas nav lietā personiski ieinteresēts procesa dalībnieks, bet darbojās valsts un personu likumisko interešu aizsardzībā atbilstoši savas procesuālajam statusam atbilstošā formā.
“..Eksperts ir persona, kam ir speciālas zināšanas kādā zinātnē, tehnikā, mākslā vai kādā amatniecības nozarē un kas uz izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas (tiesneša) lēmuma pamata likumā paredzētajā kārtībā veic ekspertīzi krimināllietā ekspertīzes iestādē vai ārpus tās. Eksperts procesuālo statusu iegūst brīdī, kad personiski tiek aicināts izdarīt ekspertīzi vai kad to uz lēmuma pamata uzdod ekspertu iestādei, kurā viņš strādā. Eksperts var būt individuāla fiziska persona, kas uzņemas eksperta tiesības, pienākumu un atbildību..” *
Saskaņā ar Latvijas kriminālprocesa kodeksu, eksperts dod atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par savu doto atzinumu, bez tam nepieciešams ievērot, ka eksperts nevar piedalīties lietā, ja noskaidrojas, ka viņš nav kompetents jautājumos, kuros nepieciešams viņa atzinums, ja viņu saista radniecība ar kādu no konkrētās lietas procesa dalībniekiem, lieciniekiem, ja viņš pats vai viņa radinieki ir personiski ieinteresēti (tieši vai netieši) lietā, ja viņš piedalījies lietā kā procesa dalībnieks, liecinieks, tulks, ja viņš pēc dienesta vai citādi ir bijis atkarīgs no kāda no procesa dalībniekiem, kā arī, ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti.…
