Eksperts – ir persona, kam ir speciālas zināšanas noteiktā zinātnē, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kas uz izziņas izdarītāja , prokurora, tiesas vai tiesas lēmuma pamata likumā paredzētajā kārtībā veic ekspertīzi krimināllietā ekspertīzes iestādē vai ārpus tās.
Eksperts procesuālo statusu iegūst ar brīdi, kad personiski tiek aicināts izdarīt ekspertīzi vai kad to uz lēmuma pamata uzdod ekspertu iestādei, kurā viņš strādā.
Eksperts var būt individuāla fiziska persona , kas uzņemas eksperta tiesības, pienākumu un atbildību, kaut arī būtu noteiktā komisija vai kompleksā ekspertīze vai ekspertīze uzdota ekspertu iestādei.
Ekspertu darbības galvenais rezultāts krimināllietā ir eksperta atzinums, patstāvīgs pierādīšanas līdzeklis, kurā konstatētajiem faktiem var būt svarīga nozīme lietā. Tāpēc ekspertam jābūt lietā neieinteresētai, objektīvai personai. Ja pastāv apstākļi, kas tiek apšaubītas šādas eksperta īpašības, aktīvie procesa dalībnieki var celt pret viņu noraidījumu, ko izlemj tas procesa virzītājs , kura tiesvedībā krimināllieta atrodas. (KPK 61.p.2.d.) Eksperta noraidījuma pamati paredzēti KPK 61.p.1.d.
Eksperta tiesības ir divējāda rakstura:
1.Tiesības kas nepieciešamas noteiktai ekspertīzei,
Iepazīties ar krimināllietas materiāliem,
Lūgt papildus materiālus,
Ar izz. izd. prokurora vai tiesas sēdes priekšsēdētāja starpniecību uzdot ekspertīzes priekšmeta robežās jautājumus personām, kas tiek pratinātas,
Atteikties no atzinuma, ja iesniegtie dokumenti nav pietiekami vai arī uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo (profesionālo) zināšanu robežu,
2.Tiesības, kas garantē atlīdzību par izdevumiem un paveikto darbu,
Saņemt atlīdzību sakarā ar ierašanos uz procesa virzītāja aicinājumiem,
Ja viņš, veic ekspertīzi, un to nedara kā dienesta uzdevumu, tad saņem par to īpašu atmaksu.…
