Šo referāta tematu izvēlējos tādēļ, ka praksē esmu redzējusi ekspertīzes veikšanas procesu, apmeklējusi ekspertu iestādi un sapratusi, ka personas, kuras to veic, tik tiešām spēj pielietot profesionāli savas zināšanas praksē. Ekspertīze ir kas līdzīgs senajai gudrībai: “Apžēlot nedrīkst sodīt!” , kur pēdējā gadījumā izšķirošais moments ir pieturzīmes vieta teikumā un pirmajā gadījumā – eksperta atzinums konkrētā lietā.
Ekspertīzi veic eksperts - persona, kurai ir speciālas zināšanas kādā konkrētā nozarē un, kas uz izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmuma pamata likumā paredzētajā kārtībā veic ekspertīzi krimināllietā ekspertīzes iestādē vai ārpus tās.
Ekspertīze, savukārt, ir patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība. Tā ir kāda lietā nozīmīga fakta, apstākļa vai objekta izpētīšana, kuru veic eksperts krimināllietā vai civillietā saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu. Ekspertīze jānozīmē, ja patiešām ir radusies tās izdarīšanas nepieciešamība vai likums prasa obligāto ekspertīzes veikšanu. Tā nav obligāta procesuāla darbība visos gadījumos.
Ekspertīze tiek nozīmēta gadījumos, kad apstākļu, kuriem ir kāda nozīme izmeklējamajā lietā, noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas.
1. Ekspertīze un eksperta atzinums
Ekspertīze – eksperta statusā aicināta speciālista patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kura izpaužas noteiktu objektu zinātniskā un praktiskā izpētē ar motivētu secinājumu aspektos, kas ekspertam uzdoti procesa virzītāja, proti, izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša, lēmumā par ekspertīzes nozīmēšanu. …
