Par savu prakses vietu es izvēlējos Krustpils pili. Tā ir viena no Latvijas retajām viduslaiku pilīm, kas neatrodas drupu stāvoklī, ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Pili 1237 gadā pabeidzis celt Rīgas virsbīskaps Nikolajs de Magdeburgs, lai pārvaldītu Jersikai atņemto Astes pils novadu.
Visilgāko laiku – vairāk nekā 300 gadus – no 16. gs. beigām līdz Pirmajam pasaules karam pils īpašnieki bija baronu Korfu dzimta.
1921. gada novembrī Krustpils pili un tās saimniecības apbūvi nodeva Latvijas Aizsardzības ministrijas rīcībā, pilī izvietoja Latgales artilērijas pulku. No 1940. gada pils nonāca okupācijas armijas rīcībā. 1994. gadā Krustpils pils nodota Jēkabpils Vēstures muzejam.
Prakses laikā man radās iespējas apskatīt saglabājušos viduslaiku pils pagrabus ar krusta velvju pārsegumiem, apskatīt no pēdējās pils modernizācijas saglabājušos augstvērtīgos pils zāļu griestus, kas pagājušā gadsimta vidū atbilda Eiropas prototipu kvalitātei, izjust padomju armijas atstāto gaisotni kabinetā, kur vienkopus savākti lozungi, krūšutēli, grāmatas, mēbeles no ‘’armijas laikiem’’ pilī, uzkāpt pils vārtu tornī.
Šis pils tornis celts 16, 17. gadsimtā, lai parādītu tuvējai apkārtnei toreizējo pils saimnieku Korfu īpašumu varenību. Vēlākos gadsimtos torņa staltums vēl pieaudzis, paaugstinoties mūrētajai daļai un mainoties jumta formai. Šodien šīs pamatīgās celtnes vērtību atjaunošanas darbi sākušies no iekšpuses – pēc 1997. gadā veiktā remonta pirmās kārtas jau iespējams uzkāpt līdz 5. stāvam un pavērties visapkārt: gan uz Latgales pakalniem, gan Sēlijas mežiem, gan Vidzemes kalnu zilās tālēs.
Pils un torņa telpās tiek rīkotas izstādes, kuras veidotas gan no muzeja fondiem, gan no citurienes atceļojusi māksla un vēsture.
Blakus pilij, kungu dzīvojamai ēkai, atrodas muižas parks, bet aiz tā muižas saimniecības ēku apbūve, kas savulaik celta ar plašu vērienu un arī skaista liecība par pagājušo gadsimtu celtniecības un saimniecības darbiem muižās. Vistālāk no pils - dīķa malā atrodas viena no Korfu dzimtas kapličām.…
