Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:503467
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Ekskluzīvā ekonomiskā zona, tās jēdziens un būtība    3
2.  Vēsturiskā attīstība    5
3.  Mākslīgās salas, iekārtas un būves ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā    8
4.  Dzīvie jūras resursi    9
4.1.  Dzīvo resursu saglabāšana    9
4.2.  Dzīvo resursu izmanotošana    10
4.3.  Tālu migrējošas sugas    11
4.3.  Jūras zīdītāji    12
4.4.  Anadromās sugas    12
4.5.  Katadromās sugas    13
5.  Valstu tiesības, kurām nav izejas pie jūras    14
6.  Valstu tiesības, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgajā stāvoklī    15
7.  Piekrastes valsts likumu un noteikumu izpildes nodrošināšana    16
8.  Citu valstu tiesības un pienākumi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā    17
9.  Nozvejas zonas koncepcija    17
  Nobeigums    22
  Izmantotā literatūra    24
Darba fragmentsAizvērt

Starptautiskās jūras tiesības kā mūsdienu starptautisko publisko tiesību sastāvdaļa ir tiesību normu kopums, kurš regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starptautisko organizāciju) attiecības, kas veidojas un pastāv sakarā ar viņu darbību Pasaules okeānā. Jūras tiesību svarīgākos institūtus veido tiesību normas, kas regulē teritoriālo jūru (ūdeņu) tiesisko režīmu, speciālo jūras zonu, kontinentālā šelfa, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un citu starptautisko ūdens ceļu (upju, kanālu, jūras šaurumu) tiesisko režīmu.
Jūras tiesību avoti, kas regulē šīs tiesības ir: starptautiskās paražas, ANO 1982.gada 10.decembra “Jūras tiesību konvencija”, vienošanās, kas nosaka zvejniecību dažādās pasaules okeāna daļās (visas savā starpā saistītos ūdeņos) kā arī citi tiesību avoti, kas šeit netiek minēti. Nelielu ieskatu ir devis ari J.Bojārs savā grāmata “Starptautiskās publiskās tiesības”.
Viens no šī darba uzdevumiem ir precīzāk izprast ekskluzīvās ekonomiskās zonas jēdzienu un tās būtību.
Ekskluzīvā ekonomiskā zona ir rajons, kurš atrodas ārpus teritoriālās jūras robežām, pieguļ tai un kurā piekrastes valstis bauda ievērojami plašākas ekskluzīvas tiesības par citām valstīm.
Ekskluzīvās ekonomiskās zonas attīstība aizsākās pagājušajā gs.40-ajos gados.
Tālāk tekstā tiks apskatīti dažādi jautājumi saistība ar ekskluzīvo ekonomisko zonu, kas ļaus šo jautājumi izprast pilnīgāk.
Patreizējās konvencijās līdz 1982.gadam šāds jēdziens netika ietverts, kā jauna norma ekonomiskā zona tika paredzēta 1982.gada Jūras tiesību konvencijā. Kaut gan līdz oficiālai šādas zonas noteikšanai, piekrastes valstīm bija tendence palielināt teritoriālo jūru ar mērķi nodrošināt sev zvejas tiesības arī aiz valsts robežas, kopplatībā vismaz 200 jūras jūdžu platumā. Par ekskluzīvo ekonomisko zonu tiek uzskatīta jūras zona, kas, sākot no bāzes līnijām, stiepjas 200 jūras jūdžu platumā. Šāds termins jau pastāvēja 1973.gadā, bet oficiāli tika ieviests tikai 1982.gada Jūras tiesību konvencijā. Dotajā konvencijā ir paredzēta ekskluzīvā ekonomiskā zona, tā tiek dēvēta par ekskluzīvu, jo piekrastes valstij ir ekskluzīvas tiesības ekonomiskajā zonā.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties