Eksistenciālisms

Eksistenciālisms – filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms.

Eksistenciālisms ir antiracionālistisks filozofijas virziens un attieksme pret dzīvi; pievēršas brīvā indivīda esamībai absurdā jeb bezjēdzīgā pasaulē. Eksistenciālisti uzskata, ka filozofijai jāsākas ar to, kāda ir indivīda konkrētā situācija šādā pasaulē, un apgalvo, ka cilvēki ne vien ir atbildīgi par to, kā viņu rīcība skar citus, bet arī vienīgi paši ir spējīgi savu rīcību šai ziņā tiesāt. Visi indivīdi, kas paši sevi apzinās, spēj aptvert vai intuitīvi apjaust savu eksistenci un brīvību, un indivīdi nedrīkst pieļaut, ka viņu izvēli kaut kas ierobežo – lai tas būtu pat saprāts vai morāle. Šī izvēles brīvība noved pie baismu vai eksistenciālas bailes modinoša priekšstata par neesamību. Eksistenciālismam ir vairāki nozarojumi. Tā sākumu parasti saista ar dāņu filozofu Kirkegoru, kas uzsvēra, cik liela ir tīrās izvēles nozīme ētikā un kristīgajā ticībā. No citiem eksistenciālistiem minami Martīns Heidegers Vācijā un Žans Pols Sartrs.…