Pētījuma priekšmets: Eksistenciālisma pazīmju atšķirības tulkojumos.
Pētījuma objekts: Kamī „Svešinieks” tulkojumi krievu valodā.
Kursa darba mērķis ir izpētīt eksistenciālisma pazīmju atšķirības A.Kamī stāsta „Svešinieks” divos tulkojumos krievu valodā.
Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1)apskatīt eksistenciālisma filozofijas jēdzienu un tās pamatkategorijas;
2)izpētīt ievērojama franču eksistenciālista A.Kamī uzskatus;
3)parādīt A.Kamī stāsta „Svešinieks” atšķirības divos tulkojumos krievu valodā;
4)izcelt A.Kamī stāsta „Svešinieks” žanra specifikas nianšu atšķirības divos tulkojumos krievu valodā.
Hipotēze: N.Gales lakoniskā, koncentrētā un dinamiskā tulkojuma valoda pastiprina eksistenciālisma pazīmes.
Pētījuma koncepcijas: Komisarovs., Barhudarovs L.
Kursa darbā izmantotās metodes: teorētiskās literatūras analīze, aprakstošā un salīdzinājuma metode.
Kursa darbā ietvaros tiks aplūkota tulkotāja kā svešvalodas daiļdarba interpretatora loma un izanalizētas viena un tā paša teksta divu tulkojumu atšķirības, tās atšķirības, kas parādās arī tad, kad tulkojumi izstrādāti augstā profesionālā līmenī bez liekiem tulkotāja izdomājumiem un patvaļas. Balstoties uz šīm atšķirībām, kursa darbā ietvaros tiks izceltas un izpētītas eksistenciālisma pazīmju nianšu atšķirības A. Kamī stāsta „Svešinieks” abos tulkojumos.
1.1. Eksistenciālisms pasaules literatūras kontekstā
„Ar eksistenciālismu mēs saprotam tādu mācību, kas dara iespējamu cilvēka dzīvi un kura turklāt apgalvo, ka jebkura patiesība un jebkura rīcība kā priekšnosacījumu prasa kaut kādu vidi un cilvēcisko subjektivitāti,” darbā „Eksistenciālisms – tas ir humānisms” saka Žans Pols Sartrs (1905 – 1980). [3; 407]. „Eksistenciālisms ir filosofijas virziens, kas nostājas gan pret metafizisko ideālismu, gan pret zinātnisko racionālismu (pievēršas brīvā indivīda esamībai vai eksistencei absurdā jeb bezjēdzīgā pasaulē) un kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci.” [22].
Eksistenciālisms ir antiracionālistisks filozofijas virziens, kas pievēršas brīvā indivīda esamībai absurdā jeb bezjēdzīgā pasaulē. Eksistenciālisti uzskata, ka filozofijai jāsākas ar to, kāda ir indivīda konkrētā situācija šādā pasaulē, un apgalvo, ka cilvēki ne vien ir atbildīgi par to, kā viņu rīcība skar citus, bet arī vienīgi paši ir spējīgi savu rīcību šai ziņā tiesāt. Visi indivīdi, kas paši sevi apzinās, spēj aptvert vai intuitīvi apjaust savu eksistenci un brīvību, un indivīdi nedrīkst pieļaut, ka viņu izvēli kaut kas ierobežo – lai tas būtu pat saprāts vai morāle. …
