Šajā romānā uzskatāmi parādīts, ka eksistenciālismam ir ciešas saites ar dzīves filosofiju. Saskaņā ar eksistenciālisma mācību, romāna galvenā ideja ir saistīta ar to, ka primārais ir eksistence, izdzīvošana, baidīšanās inficēties, bailes pazaudēt tuvākos, plaukstošā spekulācija savas labklājības nodrošināšanai) Romāna varoņiem primārais nav būtība (romāna varoņi nerunā par personības izaugsmi, veidošanos, dzīves mērķiem, plāniem, mīlestību), jo viņus pārņem cita jēga. Tā ir eksistences jēga. Ja nav eksistences, citam vairs nav nekādas jēgas.
Par eksistenciālismu parasti runājam brīdī, “kad ir miris Dievs” (Plū tēva izmisīgā un bezpalīdzīgā darbība apstākļos, kad masveidā visi zaudējuši ticību visam). Francijas pilsētu Orānu pārņēmis nežēlīgs mēris. Visus vieno tikai izdzīvošanas jautājums. Orānas iedzīvotāji pazaudējuši galveno balstu uz absolūto patiesību par ticību nākotnei, mīlestībai, Dievam. Viss Orānā kļuvis par nejēdzības un absurda pasauli. Pilsētas iedzīvotājus nomoka pārdomas un, par spīti mērim, izlemj dzīvot, cīnīties- bet kā dzīvot, cīnīties? Plaši aprakstīts Orānas iedzīvotāju dzīvesveids mēra apstākļos- visi cīnās, baidās, uzmanās, strādā un dzīvo, neredzot nekādu jēgu, pūliņu rezultātus. Bet jārada tam visam sava jēga, nozīme, kur šo savu atrasto jēgu var piedāvāt arī citiem. Tas ir A. Kamī mērķis- parādīt, ka jebkurš absurds, masveida ciešanas, nolemtība u.c. var pārtapt par jēgu.
…