Eksistenciālās dimensijas un emocijas

Ikvienam cilvēkam katra diena iesākas ar neparedzamām, negaidītām lietām un piedzīvojumiem, piemēram, jaunas tikšanās, uzvaras, panākumi, zaudējumi u.tml. Katram cilvēkam pret notiekošo ir atšķirīga attieksme, kuru izsaka ar emocijām.
Emocijas ir cilvēka personiska reakcija uz ārējo un iekšējo kairinātāju iedarbību. Vārds „emocijas” burtiskā tulkojumā no latīņu valodas „emovare” nozīmē – jūtas, pārdzīvojums, satraukums (dusmas, bailes, prieks utt.) [2; 177].
Dzīve bez emocijām nav iespējama tāpat, kā dzīve bez sajūtām. Analoģiski pārējiem psihiskiem procesiem arī emocijas atspoguļo īstenību, tikai pārdzīvojuma formā. Emocijas spēj pakļaut iedarbībai visu cilvēka organismu divos veidos – mobilizējot un paralizējot.
Emocijas ietekmē cilvēka dzīvības norises, uzvedību un darba spējas, palielina vai samazina cilvēka aktivitāti. Laicīgi parādoties emocijām, cilvēka organisms gūst iespēju piemēroties apkārtējiem apstākļiem. Emocijas iespaido:
uztveres procesu;
uzmanību;
atmiņu;
domāšanu.
Emocionālais pārdzīvojums vienmēr izraisa pārmaiņas galvenokārt cilvēka nervu sistēmas darbībā, sirdsdarbībā, elpošanā, kā arī citos fizioloģiskos procesos. Emocijas izpaužas kā:
1)pārmaiņas cilvēka uzvedībā:
mīmika - kas ir izteiksmīgas sejas muskuļu kustības;
pantomīmika - kas ir izteiksmīgas visa ķermeņa kustības;
runas emocionālie komponenti – intonācija, skaņas stiprums un ritms;
2) dažāda veida pārdzīvojumi – prieks, bailes, nemiers;
3) pārmaiņas cilvēka organismā;
4) izziņas zonas pārmaiņas.…