1. Tautas pedagoģijas atziņas latviešu folklorā.
Pirms radās skolas, Latvijas pamatiedzīvotāji izglītību un audzināšanu ieguva ar tautas pedagoģijas palīdzību. Šajā posmā nevar runāt par pedagoģisko domu. Tā nebija sistematizēta un mērķtiecīgi plānota kā sagatavot bērnu konkrētai darbībai. Folklora dod priekšstatu par labo un slikto, skaisto un neglīto utt. Folklorā izteiktās vērtības – darbs, dabas mīlestība, gudrība (padomiņš), norādīšana uz trūkumiem (dzeršanu u.c.), savstarpēja saticība un draudzība.
Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Citiem pāri nedarāt,
Kā jūs paši negribat,
Kad jums citi pāri dara.
2. Tautas pedagoģijas pirmsākumi.
Izmaiņas Latvijā notiek ar 12.gs., bet nevis ar latviešiem, bet cittautiešiem. 13.gs. bīskaps Alberts pakļauj lībiešus, uzbrūk Sēlijai, krustnešiem padodas arī latgaļi un izveidojas Livonija. Šajā laikā rodas pirmās skolas Latvijā – Rīgas Domskola (dibina bīskaps Alberts 1211.g.) Tā ir arī pirmā skola Baltijā. Pirmās skolas dibina Rīgā.
Rīgas Domskolas raksturojums:
Ciešā baznīcas pakļautībā un kontrolē. Domāta iekarotāju pēcnācējiem – tirgotāju, amatnieku, amatpersonu dēliem.
Sagatavo garīdzniekus vietējo iedzīvotāju kristīšanai un dažāda ranga ierēdņus.
Mācības latīņu valodā.
Mācību saturu veido reliģisko kanonu un latīņu valodas studēšana.
Mācās tikai zēni.
Skolā valda sodu sistēma un dzelžaina disciplīna.
Pastāvēja kā vienīgā skola apm. 100 gadus.
1353.gadā tiek dibināta otra skola – Pēterskola. Tās raksturojums:
Baznīcas pakļautībā.
Sagatavo Rīgas namnieku dēlus diplomātisku, juridisku, komerciālu u.c. praktisku uzdevumu veikšanai pilsētā un ārpus tās.
Mācības latīņu valodā.
Mācību saturu veido reliģiskas mācību disciplīnas un praktisku zināšanu apguve.…
