Mantojuma jēdziens.
Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju. Mantojumā ieskaita arī mirušā vēl neizņemto algu, dividendes, akcijas utt., kā arī vēlāk konstatēto mantu, kas mantojuma atklāšanās brīdī vēl neietilpa mantojuma sastāvā.
Mantojums ir juridiska persona. Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības Mantojums kā juridiska persona jeb tiesību subjekts kļūst mantojuma atstājēja nāves brīdī un turpina piedalīties civiltiesiskajā apgrozībā, kad mantinieki pieņem un iegūst mantojumu. Tiesas lietās mantojums uzstājas kā prasītājs vai atbildētājs. Mantinieks realizē mantojamās mantas pārstāvja funkcijas un ar šo mantu piedalās civiltiesiskajā apgrozībā (neuzdotā lietvedība). Par šo pārstāvi var būt arī testamenta izpildītājs. Kad mantinieki apstiprināti mantojuma tiesībās, tie pārņem uz sevi tiesības un saistības, ko guvis mantojums kā tiesību subjekts. Līdz brīdim, kad mantojumu iegūst mantinieks, mantojuma masa ir patstāvīgs civiltiesiskās apgrozības subjekts, kurai pašai ir tiesības un pienākumi, un tās var arī iegūt.
Mantošana izpaužas kā process, kurā mantojuma atstājējam piederošās kustamās un nekustamās mantas, viņa tālāk nododamās tiesības un saistības pāriet uz mantiniekiem mantojuma atstājēja pēdējās gribas aktā vai likumā noteiktā kārtībā.
Mantojuma tiesības ir TN kopums, kas regulē ar mantošanu saistītās tiesiskās attiecības, kuras rodas, grozās vai izbeidzas kā materiāltiesiskajā, tā procesuāltiesiskajā nozīmē. Savukārt, tiesības iestāties mirušās personas mantisko attiecību kopībā un iegūt mantojumu, sauc par mantojuma tiesību. Tā pastāv noteiktu laika periodu līdz mantojuma pieņemšanai. Šāda tiesība pieder šauram personu lokam (mantiniekiem), ko noteicis mirušais, vēl dzīvam esot, mantojuma līgumā, testamentā vai šo personu loku nosaka likums.
Mantotspēja ir fiz. un jurid. personām un tai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai. Fiz. pērs. var mantot arī tad, ja mantojuma atklāšanās brīdī vēl nav dzimusi, tomēr, lai mantotu, personai ir jāpiedzimst ne vēlāk kā pēc 306 dienām no mantojuma atstājēja nāves dienas. Mantotspēja pastāv neatkarīgi no personu rīcībspējas. Jurid. pērs. var mantot tikai pēc mantojuma līguma vai testamenta. Var mantot arī tādas jurid. pērs., kas vēl nepastāv, bet to nodibināšanu paredzējis mantojuma atstājējs testamentā. Parasti tas saistīts ar labdarīgiem mērķiem un šo mērķi jeb darbības statusu nosaka testamentā vai mantojuma līgumā.…
