Ekotūrisma attīstības stratēģijas nozīme un loma
EtAS ir pirmais detalizētais ekotūrisma attīstības iespēju pārlūkdokuments nacionālā līmenī, kurā ir izvērtēta pasaules pieredze, Latvijas perspektīvas ņemot par pamatu starptautiskā tūrisma attīstības prognozes un definēti būtiskākie pasākumi, kas veicami ekotūrisma attīstībai Latvijā. Tā kā Latvijā nav speciāli gatavota Ekotūrisma attīstības koncepcija, tad par pamatu tiek ņemti starptautiskie tūrisma attīstības dokumenti, principi un koncepcijas, kā arī Baltijas juras reģiona valstu AGENDA 21 Tūrisma nozarē. Šī stratēģija sevī iemieso minētos dokumentus un iezīmē vadlīnijas turpmākai secīgai un plānveidīgai ekotūrisma attīstībai Latvijā. Noteiktās bāzes aktivitātes ir galvenie nacionālie pasākumi, no kuru izpildes ir atkarīga ekotūrisma attīstība valstiskā līmenī.
Ar šo Latvija ir pieskaitāma pie tām pasaules valstīm, kuras reāli ir iestājušās par plānveidīgu un sistemātisku pāreju no intensīvā masu tūrisma uz ilgtspējīga un atbildīga tūrisma attīstību. Zīmīgi, ka tas ir noticis Apvienoto Nāciju Ģenerālās Asamblejas pasludinātā starptautiskā Ekotūrisma gada priekšvakarā. Ģenerālā Asambleja ar to cer, ka valstis, starpvaldību un valdību organizācijas, kas iestājas par tūrisma attīstību, pieliks visas iespējamās pules, lai veicinātu un sekmētu ekotūrisma attīstību savās valstīs. Daudzām valstīm, arī Latvijai, tas varētu būt tieši 2002.gads.
PAMATSATURS
EKOTŪRISMS PASAULĒ UN LATVIJA.
1.1 Vēsturisks ieskats par ekoturisma starptautisko organizāciju veidošanos un sabiedriski - valstiskajām aktivitātēm
Pirmo reizi vārda “tūrisms” skaidrojums ir datējams ar 1811.gadu, kad Oksfordas angļu skaidrojošajā vārdnīcā ir izskaidrota tūrisma būtība. Protams, valstu un zemju apceļošanai ir tikpat sena vēsture, cik cilvēce pati. Sākumā bija dzīves telpas meklējumi un klejojumi. Tad ekspedīcijas, atklājumi, iekarojumi. Vēlāk arī piligrimi, misionāri un, visbeidzot, 19.gs. bagātās inteliģences ilgie ceļojumi uz Eiropai piederošajām kolonijām. Tikai 19.gs. otrajā pusē, kad attīstoties rūpniecībai, transporta sakariem uz sauszemes un pieaugot sabiedrības vidējā slāņa brīvajam laikam, sākās aktīva ceļošana un tūrisma nozares sistemātiska attīstība. Apceļošana notika vispirms pa savas valsts reģioniem un tad arī pa Eiropu. 19.-20.gs. mijā tūrisms kļuva arvien masveidīgāks. Tajā laikā Vācijā parādījās “kājāmceļotāju kustība”, kas 20.-30.gados izplatījās arī citās Eiropas valstīs, tai skaitā – Latvijā. Šo kustību savā ziņā var uzskatīt par ekotūrisma pirmsākumiem.
…
