Ekonomisko teoriju vēsture

Aristotelis- ekonomikas kā zinātnes pamatlicējs.
Atēnās Aristotelis izveidojis savu skolu- likeju. Mīļākā Aristoteļa mācīšanas metode bija diskusijas ar skolniekiem pastaigas laikā. Pirms skolas izveides bija Maķedonijas Aleksandra skolotājs.
Valsts- pilsoņu kopums, kas, pastāvot darba dalīšanai, ļauj nodrošināt visas vajadzības.
Platona skolnieks, bet bija kritiski noskaņots pret Platona teoriju par valsti. Viņš skaidro valsts rašanos sekojoši: tā radās situācijā, kad cilvēki saprata, ka citādi dzīvot vairs nevar, jo ir sabiedriskas būtnes.
Valsts funkcijas:
Ekonomiskā;
Juridiskā;
Cilvēkiem laimīgas dzīves nodrošināšana.
Patriarhālā valsts teorija. Valsts tiek uzskatīta par augstāko kopdzīves formu. Ģimene tiek uzskatīta par sabiedrības šūniņu, bet apmetne sastāv no vairākām ģimenēm. Valsts sastāv no ļaudīm un neļaudīm (vergi, barbari). Ļaudis ir sievietes vai vīrieši. Vīrieši savukārt iedalās tirgotājos, kareivjos, amatniekos, zemniekos un bērni, veci cilvēki un filozofi.
Neļaudis- vergi un barbari tiek uzskatīti par dabisku parādību un nepieciešamu saimnieciskās ražošanas nodrošinošo formu. Vergus centās izraudzīties fiziski spēcīgus.
Bagātības veidi:
1) Dabiska bagātība- lietas, kas apmierina dabiskās vajadzības, kuras ir ierobežotas. Lietas un nauda katra īsteno savu formu „Oikonomos” (zemkopība, amatniecība).
2) Dzīšanās pēc naudas- vajadzības ir neierobežotas. Nauda nepilda to funkciju, kuras dēļ tā ir radīta, bet īsteno „Hrematistika” (tirdzniecība, augļošana).
Oikonomos, hrematistika  zinātne par naudas būtību
Maiņas formu attīstība:
1)Nejauša maiņa (A prece pret B preci), lielākoties nevienlīdzīga
2)Izvērstā maiņas forma (A daudzums pret B daudzumu).…