Secinājumi
Apskatot visus šos dotos piemērus par ekonomikas faktoriem, kas ietekmē iedzīvotāju sajūtas par to, cik laimīgi viņi ir, var secināt, ka nelielā mērā laimes līmeni ietekmē visi šie rādītāji. Turklāt visi šie rādītāji ir savā starpā saistīti. Taču aplūkojot tikai vienu no tiem vispārēju priekšstatu par valsts iedzīvotājiem nevar gūt. Piemēram, aplūkojot IKP netiek ņemtas vērā tā aprēķināšanā pieļautās nepilnības, kas šo rezultātu padara nepilnvērtīgu. Savukārt ienākumu vienlīdzīgas sadales rādītājus nevar vērtēt, jo aplūkotajos piemēros tie neatspoguļo patieso laimes līmeni. Līdzīga tendence vērojama, aplūkojot arī nodarbinātības līmeņa rādītājus.
Kā arī inflāciju kā laimes līmeņa apspoguļotāju nevajadzētu lietot. Lai gan, Latvijas zemā laimes līmeņa rādītāja iemesls 2009. gadā ir skaidrojams tieši ar augsto inflāciju, un arī citos aplūkotajos piemēros tieši inflācijas līmenis visprecīzāk atainoja dzīves apmierinātības līmeni. Pēc šiem rezultātiem atliek secināt, ka jāpalielina deflācija un visi iedzīvotāji būs laimīgi, taču inflācijas līmeņa rādītāji rada maldīgu priekšstatu. Deflācija rada tikai īslaicīgu eiforijas izjūtu un ilgtermiņā šāda laimes līmeņa augšana nedarbotos. Tādēļ visdrīzāk būtu jātiecas nevis uz deflācijas palielināšanu, bet gan ekonomikas stabilitātes veidošanu. Savukārt stabilitāti veidojot, tiek palielināts IKP, samazināts bezdarbs un uzlaboti arī citi rādītāji.
Atliek secināt, ka nepastāv viens noteikts faktors, kas nosaka laimes līmeni – tikai aplūkojot tos visus kopā var sākt veidot sava veida spriedumus par ekonomikas ietekmi uz iedzīvotāju laimes līmeni. Taču aizmirst nedrīkst arī to, ka laime savā ziņā nav matemātiski izmērāms rādītājs – tas ir subjektīvs viedoklis par savu apmierinātību ar dzīvi, kas var būt atkarīgs no neskaitāmiem psiholoģiskiem faktoriem, tradīcijām un dzīves uztveres, un tik vienkārši salīdzināt to nemaz nav iespējams.
…