Apzinot noziedzības problēmas, ikvienam no mums veidojas galvenokārt negatīvas asociācijas par smagiem, nežēlīgiem un cietsirdīgiem kriminālnodarījumiem – slepkavībām, laupīšanām, izvarošanām, spridzināšanām utt. Vai mēs paši, vai arī mūsu tuvinieki neesam kļuvuši par noziegumu upuriem? Bez šaubām, šo problēmu aina un atbildes uz minēto jautājumu ir dažādas.
Noziedzības struktūrā ir noziegumu veidi, kuri ārēji šķietami nav nemaz tik nežēlīgi un cietsirdīgi. Arī noziedznieka tēls, vispār pieņemtajā nozīme nav tradicionāls – nav nabadzīgs vārdu krājums, tetovējumi ar cietuma simboliku, krimināla rakstura žargonu.
Šos noziedzības veidus pārstāv augsti kvalificēti profesionāļi, kurus tikpat, ka nevar atšķirt no sekmīgajiem uzņēmējiem, plaukstošiem finansistiem vai ierēdņiem. Šīs personas piedalās ekonomisko noziegumu sfērā, līdz ar to tas ietekmē valsts kopējo drošību. Tā, piemēram, 1998. gadā tikai pirmajā pusgadā laikā, ekonomisko noziegumu jomā, valstij ir izdarīti zaudējumi 1,500 milj.Ls1 apmērā, bet 2002. g. – 2386599 Ls2.
Šodien katram ekonomiski aktīvam cilvēkam būtu jāzina elementāras piesardzības, veicot darbības ekomonikajā sfērā, īpaši ekonomistiem būtu jāzin problēmas, briesmas un grūtības ar kuriem tie var satapties savā darbā, biznesā. Līdz ar to tas bija noteicošais mūsu tēmas izvēlē: „ Ekonomiskā noziedzība Latvijā 1990. – 2004. gadā no socioloģiskā skatījumā”.…