Kad globālā krīze skāra Latviju 2008.gadā, ir likumsakarīgi, ka Latvijas ekonomika pārdzīvoja ļoti dziļu lejupslīdi, jeb sabrukumu. Valdība izstrādā ekonomiskās stabilizācijas plānu, kurā tiek paaugstināts PVN no 18% uz 21%. Neveicot Latvijas nodokļu sistēmas modelēšanu, šis solis deva pretēju efektu – palielinot IKP samazinājumu vismaz par 4 procentpunktiem. Valsts ekonomisko rādītāju lejupslīdi ļoti spēcīgi ietekmēja arī Parex bankas pārņemšana. Rezultātā 2008.gada novembrī tika uzsāktas sarunas ar SVF un EK par palīdzības sniegšanu (7.,11.lpp.)
Situācija Latvijā sāk uzlaboties 2010.gadā, kad globālā ekonomika piedzīvoja strauju korporatīvā pieprasījuma pieaugumu. Bija pat mēneši, kad Latvijas eksports gada izteiksmē spēja palielināties vairāk nekā par 40%. Kaut arī Latvijas tautsaimniecība 2010.gadu noslēdza ar 0,9% kritumu,to pavadīja strauja iekšzemes kopprodukta palielināšanās 2011.gadā – 5,5%, saglabājoties tādam pašam pieaugumam arī 2012.gadā. Turpmākā ekonomiskā attīstība pasaulē, līdz ar to arī Latvijā, saistīta ar lielām neskaidrībām. Tas tāpēc, ka iepriekšējo gadu ekonomisko satricinājumu risināšana pasaulē, tāpat kā krīzes laikā, vēl joprojām notiek ar naudas līdzekļu iepludināšanu finanšu sektorā. To mērķis ir stimulēt komercbankas kreditēšanai ar zemām procentu likmēm, līdz ar to palielinot patēriņu, aktivizējot nekustamā īpašuma tirgu, veicinot nodarbinātību. Krīzes pārvarēšanai, šāda metode šķita laba un deva pat īslaicīgus rezultātus. Pēdējā laikā tā kļūst arvien vājāka, jo tiek uzskatīts, ka, piemēram, ASV un eirozonas perifērijas valstīs iedzīvotāji ir aizņēmušies gadu desmitiem uz priekšu. Līdz ar to, naudas iepludināšana vairs nedod ilgstošu efektu. Tā vietā pasaulei jāsaskaras ar naudas drukāšanas rezultātā cenu kāpumu pasaules preču biržās, ko Latvijas iedzīvotāji visskaudrāk sajuta pagājušās ziemas apkures rēķinos.(8.,12.lpp.)
…