Ekonomikas teorija kā sabiedriska zinātne radās 18 gadsimtā. Termins ekonomika ir aizgūts no grieķu valodas vārda oikonomia, kas savukārt sastāv no diviem vārdiem: oikos – māja, mājsajmniecība un nomos – likums. To var tulkot kā “ māku pārvaldīt mājas saimniecību”. Te nav runa par individuālās mājas saimniecības pērvaldīšanu, bet gan par mājsaimniecību sabiedrības mērogā.
Aristotelis ekonomikas teorijas vēsturē parasti tiek uzskatīts par pirmo ekonomistu. Viņš analizēja galvenās ekonomiskās parādības un likumskarības toreizējās sabiedrības līmenī. Aristotelim ekonomika ir dabiska saimnieciska darbība, kas ir saistīta ar dzīvei nepieciešamo produktu ražošanu un maiņu.
A.Monkretjēns izstudēja sengrieķu filozofu darbus un terminu oikonomija papildināja ar grieķu vārdu politeja, kas nozīme sabiedrisko iekārtu. Tā radās apzīmējums politiskā ekonomija. Ar šādu nosaukumu arī izveidojās ekonomikas teorijas zinātne, t.i., zinātne par sabiedriskās iekārtas saimnieciskās darbības likumiem.
19. gadsimtā otrajā pusē termins politiskā ekonomija kā ekonomikas zinātnes nosaukums tiek mainīts ar apzīmējumu ekonomikas teorija (V.S.Dževonss to lietoja pirmo reizi). A.Māršals pierādīja, ka atšķirībā no politiskās ekonomijas, kas ir šķiriska zinātne, ekonomikas teorijas uzdevums ir pētīt saimnieciskos procesus visās ekonomiskajās sistēmās, atmetot šķirisko pieeju atsevišķu jautājumu skaidrošanā. Tas centrā jābūt ekonomiskā līdzsvara likumsakarībām.
Ekonomiskās domāšanas veidošanas teorētiskā bāze ir ekonomikas teorija.
…