Šobrīd valstī aktuālākais temats ir ekonomikas krīze valstī. Katra iedzīvotāja prātu nodarbina, kas gan notiks tālāk. Cik gan tālu viss notiekošais mūs novedīs un cik tālu valdība ies ar saviem ģeniālajiem plāniem.
Jau 2007. Gada nogalē tika runāts par ekonomikas krīzi valstī, bet tajā laikā tik izteica kā varbūtību- „Valsts atrodas ja ne dziļā ekonomikas krīzē, tad tās priekšvakarā.” (1.) Valdība vēl nesaskatīja tuvojošās briesmas un dzīvoja labu dzīvi.
Uzsākot 2008.gadu Ministru prezidents Aigars Kalvītis izteicās: „Ekonomikas krīze Latvijā varētu iestāties gada otrajā pusē. Tas, kas šobrīd būtu jādara valstī, ir- jābūt pareizam situācijas novērtējumam. Es personiski uzskatu, ka Latvijā nav iestājusies ekonomiskā krīze. Ir tikai dažas pazīmes, kas liek domāt, ka krīze tuvojas.” (2.) Ja tā padomā, tad kāpēc jau tajā laikā neviens nekā nesāka darīt? Varbūt ja viss būtu sākts darīt uzreiz un laicīgi, tad nebūtu tik lielas problēmas kādas ir tagad. Tā vien liekas, ka Kalvīša kungs laikam nesaskatīja nekādas problēmas un nevēlējās smērēt rokas un mocīt savu galvu ar domām, kā valsti izvest no krīzes. Tad šādam cilvēkam nav ko meklēt tādā amatā.
„Biju divas dienas Latgalē, tur „Lokomotīve” Daugavpilī ir briesmās, pievadķēžu rūpnīcā ir 200 cilvēki atlaisti, Liepājā ir aizvērušās vairākas ražotnes. Ko valdība var darīt? Pašvaldībās ir iespējams ēkas atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa uz kaut kādu laiku vai vismaz saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai nebūtu jāmaksā no sociālajiem budžetiem pabalsti.” (2.) Tā izteicās Kalvīša kungs par notiekošo valstī. Valdība visu ir uztvērusi ar vēsu prātu. „Man pašam ir sajūta, ka daudz efektīvāks instruments ir paātrināt amortizāciju, jo tas ir vienkāršāk administrējams un tur nav tie riski. Valdība analizē situāciju, lai pieņemtu pareizos lēmumus, un tie jau var stāties spēkā, sākot ar pusgadu vai no nākamā gada. ” Vai valdība kaut ko vispār pieņēma? Diez vai. Sekas redzam tagad un pie tam smagas. …
