Ievads
Ekonomikai nenoliedzami ir vistiešākā un vislielākā ietekme uz katra cilvēka dzīves kvalitāti, ja neskaita karus, dabas stihijas un slimību epidēmijas, un pat arī šo force majeurre izraisīto seku apjoms un sabiedrības spēja tās pārvarēt ir atkarīga no valsts ekonomiskā stāvokļa. Cilvēka dzīves kvalitāti nosaka tas, cik pilnīgi tiek apmierinātas viņa vajadzības. Tiklīdz kā netiek apmierināta kāda no cilvēka pamatvajadzībām, rodas sociāla problēma, un tās risināšanā tiek iesaistīti sociālā darba speciālisti. Jo sliktāka ir ekonomiskā situācija valstī, jo vairāk pazeminās iedzīvotāju dzīves līmenis, rodas vairāk sociālo problēmu. Līdz ar to būtu nepieciešams vairāk līdzekļu sociālajam darbam, taču tās pašas sliktās ekonomiskās situācijas dēļ arī šo līdzekļu daudzums samazinās, kas vēl jo vairāk pazemina dzīves kvalitāti, it īpaši iedzīvotāju riska grupām. Pasaules ekonomikā, līdzīgi kā visās citās dzīves jomās, notiek ļoti spēcīga globalizācija.
Ekonomiskās globalizācijas process tiek gan vainots par tā nekontrolējamību un nevienlīdzīgo ietekmi uz dažādu iedzīvotāju grupu un reģionu attīstības spējām, gan atbalstīts kā ilgtspējīgas attīstības pamats. (3., 29.lpp.) Ekonomiskā globalizācija rada gan vinnētājus, gan zaudētājus, tāpēc būtiski ir runāt ne tikai par nabadzības izskaušanas nepieciešamību, bet arī par nevienlīdzības pieaugumu, kuru sekmē tirgus ekonomikas samazināta kontrole, kas savukārt veicina ekonomiskās varas un labklājības koncentrāciju noteiktu iedzīvotāju grupās un valstīs. (3., 57.lpp.)
Ekonomisko faktoru pozitīvā ietekme uz sociālo darbu
1995. gadā pieņemtajā Kopenhāgenas deklarācijā ir teikts: „Ekonomiskās darbības, ar ko indivīdi izsaka savu iniciatīvu un radošo garu un kas paplašina komunikāciju bagātību, ir sociālā progresa pamatbāze. Taču sociālo progresu nevar realizēt vienkārši ar tirgus spēka brīvu iejaukšanos. Sabiedriskā politika ir nepieciešama, lai labotu tirgus kļūdas, lai uzlabotu tirgus mehānismus, lai paturētu sociālo stabilitāti un radītu nacionālu un starptautisku ekonomisko vidi, kas veicinātu attiecīgo izaugsmi globālā mērogā” (1.,58.lpp.) …