Neskatoties uz faktu, ka kopš rūpnieciskās revolūcijas1 aizsākšanās ir apritējuši aptuveni 250 gadi pasaules sabiedrība lielākoties ir vienota pārliecībā, ka turpmāka bezatbildīga un nekontrolēta dabas resursu izmantošana novedīs pie neizbēgamas globālās ekoloģiskās un sociālās katastrofas. Pasaules ekonomikas transformācija no agrārās uz industriālo ir būtiski ietekmējusi ne vien turpmāko globālo ekonomisko attīstību, bet arī kultūras dzīves, demogrāfiskās situācijas un tiesiskās vides izveidošanās līdz patreizējam līmenim. Nav iespējams pārvērtēt tās iespējas, kuras tehniskais progress pavēra cilvēcei.
Tomēr zinātnes un ekonomikas attīstība ir radījusi ne tikai pozitīvās sekas. 18- 19 gadsimtos sākoties mašīnu izmantošanai un straujai smagās rūpniecības attīstībai par pamatenergoresursu kļuva akmeņogles, kuru daļa kopējā pasaules energobilancē uz 19 gs beigām sastādīja aptuveni 96% . 20 gadsimta pirmajā pusē organisko energoresursu patēriņš turpināja pieaugt tomēr akmeņogļu daļa samazinājās galvenokārt uz naftas un gāzes izmantošanas rēķina.
21 gadsimta sākumā pasaulē saglabājas un dažviet pat pastiprinās iedzīvotāju dzīves līmeņa diferencēšana, kas grauj cilvēces ilgtspējīgas attīstības stabilitāti. Pašlaik 68% pasaules iedzīvotāju patērē mazāk kā 1 tonnu nosacītā kurināmā uz cilvēku gadā un summā mazāk kā 19 % no visas saražotās enerģijas. Attīstītajās valstīs kur dzīvo mazāk kā 6% no planētas iedzīvotājiem tik patērēts vairāk kā 29 % no visiem enerģētiskajiem resursiem. Pieaugot kopējam sabiedrības ienākumu līmenim arvien palielinās arī pasaules iedzīvotāju prasības pēc dzīves līmeņa uzlabošanas. Visspilgtākais piemērs mūsdienās varētu būt Apvienotie Arābu Emirāti, kuri kopš pagājušā gadsimta 70-iem gadiem piedzīvoja strauju uzplaukumu, pateicoties galvenokārt fosilo energoresursu eksportam un efektīvai iegūto līdzekļu pārvaldīšanai attīstot lauksaimniecību, tūrismu un būvējot modernākos ostu terminālus.
Neskatoties uz problēmām ko pašlaik piedzīvo pasaules ekonomika daudzas valstis spēj attīstīties un kāpināt tērējamās enerģijas apjomus. Pēc dažādu ekspertu vērtējuma pasaules ekonomikai attīstoties patreizējos tempos, naftas rezervju varētu pietikt līdz 2030-2050 gadam. Kāda būs tālāka planētas enerģētiska nākotne, ņemot vērā kaut vai to, ka 90 % no pasaules transporta ir atkarīga no naftas resursiem, ir diezgan grūti iedomāties.…
