Mūsdienu cilvēces uzmanības centrā ir cilvēka mijiedarbības problēmas ar apkārtēju dabu vidi, kas ir ekoloģiska planētas noturībai. Ekoloģija ir zinātne, kas izpēta sistēmu un līmeņa (ekosistēmu) struktūru funkcionēšanu to mijiedarbībā viens ar otru un ar mājošanas vidi. Šejiene iztek arī ekoloģijas uzdevumi - atklāt atšķirīgu tehnoloģiju iespējamas kopsakarības, un pirmkārt ķīmiski, bioķīmiju, agroķīmiju, enerģētisku, postošu vai kaitīgi iedarbojošos uz dabu sfēras, lai radītu apkārtējas vides kopīgu ekoloģisku drošību, to skaitā arī ķīmiskas, bioķīmijas, radiācijas.
Runājot par ekoloģiju, mēs domājam kā lokālas, lokālas problēmas, ar kurām saduramies mājās, pilsētā, uz rūpnīcas, laukā, rajonā, valstī, tā arī globāli.
Ekoloģija gan zinātne ietver sevī faktoru mijiedarbības visu kompleksu - kā dabas un tehnoloģiski, gan sociāli, morāliski, tikumīgi. Vēl jo vairāk, sociāli faktori īstā laikā top noteicoši, ar pieteicējām, pārstāv ļaužu apzinātu darbību, kas aktīvi aizstāv savus mērķus, intereses, bieži tāli no sabiedrības un cilvēces interesēm visumā, nācēji dažreiz griezumā ar šīs intereses.
Darba mērķis ir apskatīt ekoloģiskus riskus un novērtēt risku bistamību.
Ekoloģija ir zinātne, kas izpēta sistēmu un līmeņa (ekosistēmu) struktūru funkcionēšanu to mijiedarbībā viens ar otru un ar mājošanas vidi. Šejiene iztek arī ekoloģijas uzdevumi - atklāt atšķirīgu tehnoloģiju iespējamas kopsakarības, un pirmkārt ķīmiski, bioķīmiju, agroķīmiju, enerģētisku, postošu vai kaitīgi iedarbojošos uz dabu sfēras, lai radītu apkārtējas vides kopīgu ekoloģisku drošību, to skaitā arī ķīmiskas, bioķīmijas, radiācijas.…