Nobeigums
Rūpes par apkārtējo vidi kļuva par pasaules parādību. Cilvēki visā pasaulē uzskata ekono-miskās problēmas par nopietnām, vairāk draudošām cilvēka labklājībai, un parāda personīgu uz-traukumu par šim problēmām. Viņi ne tikai atdod prioritāti apkārtējas vides aizsardzībai ekono-mikas attīstības priekšā, bet paši rada gatavību maksāt par to aizsardzību. Kā arī rada augstu eko-loģiskās aktivitātes līmeni – iekļaujot patērētāju uzvedību, līdzdalība politikā, kā arī piederība organizācijām.
Šādi uzskati bieži pilnībā ignorē krīzes sociālos cēloņus. Pārapdzīvotība neizraisa ekoloģiskus traucējumus; drīzāk gan tajos vainojams veids, kādā ļaudis organizē sabiedrību, neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. Tāpat nav vainojama arī zinātne un tehnoloģija – problēma ir tajā, kā tās izmanto sabiedrība, īpaši kapitālistiskā sabiedrība. (Izņēmums ir atomenerģija un pesticīdi, kas paši par sevi ir antiekoloģiski). Visbeidzot, reliģiskie uzskati jāvaino daudz mazāk kā sociālās attiecības, kas ir to pamatā. Piemēram, bībeliskais priekšraksts, kas Ādamam un Noasam deva varu pār dzīvajām būtnēm, pirmām kārtām bija sociālās atbrīvošanās izpausme. Visi šie izskaid-rojumi ignorē modernā kapitālisma pavēli "audz vai mirsti!", kas izraisa tirdzniecību tikai peļņas dēļ, rūpniecības paplašināšanos un progresa vienādošanu ar korporāciju savtīgajām interesēm. Īsāk sakot, tie pievēršas simptomiem, nevis pašai patoloģijai, un, lai cik labi domāti būtu to aizstāvju pūliņi, tos neizbēgami sasaistīs mērķi, kuru sasniegšana dabu nedziedinās.
LR vides ministrs Raimonds Veionis uzskata, ka ekoloģiskā situācija valstī pakāpeniski uz-labojas, lielā mērā pateicoties ES palīdzībai. Savienības likumi ir īpaši skarbi attiecībā uz apkār-tējās vides aizsardzību. ES mudina aktīvāk strādāt ekoloģijas plānā arī valstīs, kuras nav iekļautas ES.
ES fonā Latvija atrodas līderu pozīcijā. Tur daudz mežu, pļavu, ir nesaviļņotas upes, kā arī iedzīvotāju blīvums nav tik liels... Pat Vācijā ekoloģiskā situācija sliktāka, nekā Latvijā. Piemē-ram, tur „iznīcināja” praktiski visus odus: vietēji iedzīvotāji nepārtraukti sūdzējās par kukaiņu kodieniem, un valstī sāka apstrādāt ūdenskrātuves krastus ar speciālām ķīmiskām vielām. Bet odu trūkums – tā ir bēdīga zīme: tas nozīmē, ka ar dabu noteikti nav kaut kas kārtībā. Patiesībā Latvijā ir aptuveni 200 bīstamu piesārņotu vietu. Raimonds Veionis uzskata, ka pateicoties ES fondiem un vietējiem speciālistiem, drīz visas problēmas būs atrisinātas.
1990. gadā uz Latvijas apkārtējas vides aizsardzību bija iztērēti tikai 0,6% no republikā ra-žotā nacionālā ienākuma. Tas ir mazāk, nekā ekonomiski attīstītājās valstīs. Piemēram, ASV da-bas aizsardzības mērķiem tiek tērēti 4% no nacionālajiem ienākumiem.
…
