“Ekoloģiskā saimniekošana”. Šādu vai līdzīgus vārdu savienojumus nākas dzirdēt aizvien biežāk. Bet ko gan mēs īsti saprotam ar vārdiem: saimniekot ekoloģiski? Skaidrojot vienkāršiem vārdiem: saimniekot tā, lai līdz minimumam tiktu samazināta saimniecisko darbību ietekme uz vidi. Atkārtoju: līdz minimumam samazināt ietekmi uz vidi, nevis pilnīgi neietekmēt vidi, jo tad nebūtu iespējama nekāda saimniekošana. Tātad abi jēdzieni: ekoloģisks un saimniekošana ir ļoti saistīti. Bet par ekoloģijas saistību ar saimniekošanu sāka runāt pavisam nesen. Tas bija laiks, kad sāka apjaust, ka, netaupot un nesaimnieciski izmantojot izejvielas un citus saimnieciskos labumus, kā arī piesārņojot un sagandējot vidi, drīz vairs var nebūt no kā un kur veikt saimniecisko darbību. Respektīvi: Freona izmantošana var novest pie pasaules zemāko vietu applūšanas, naftas nesaprātīga izmantošana var likt pasaulei atgriezties divus gadsimtus atpakaļ un ūdens piesārņojums un izlietojums var radīt dzeramā ūdens nepietiekamību. Padomju Latvijas laikā Latvijas teritorijā tika izveidotas un paplašinātas daudzas ražotnes, no kurām daudzas šodien kalpo par peļņas avotu. Tomēr jel par kādu ekoloģisko saimniekošanu tajā laikā nemaz nevar runāt. Vide tika piegānīta lielos apmēros. Pēdējos desmit gadus, neatkarīgās Latvijas laikā, sekojot attīstīto valstu paraugiem, šīs ražotnes tiek sakārtotas atbilstoši vides normām. Spilgtu piemēru tam, kā notiek ekoloģiskā saimniekošana Latvijā var atrast Ventspilī. Pilsēta – “ekoloģiskais monstrs” desmit gadu laikā ir sakārtota atbilstoši Eiropas ekoloģiskajām prasībām.…
