Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem. Termins "ekoloģija" (gr. oikos — māja, paslēptuve, logos — mācība, zinātne) lietots jau pagājušā gs. pirmajā pusē. Uzskata, ka zinātnē to ieviesis vācu zoologs E. Henkelis (1834 — 1919), kas 1866. gadā publicēja darbā "Organismu vispārīgā morfoloģija" terminu "ekoloģija" lieto plaši un viennozīmīgi.
Ekoloģiskās sistēmas.
Dabā viss atrodas savstarpējās mijattiecībās. Tā izveidojas elementu komplekss, ko sauc par sistēmu. Sistēmas elementus sauc par apakšsistēmām.
Biosfēra ir viena no zemeslodes sfērām, kurā mīt visi planētas organismi. Tā ir vislielākā ekoloģiskā sistēma. Biosfēra sastāv no :
• Atmosfēras, kas ir gāzu apvalks, kas sastāv no 5 slāņiem – troposfēras, stratosfēras, mezosfēras, termosfēras un eksosfēras;
• Litosfēras, kas ir Zemes garozas un mantijas virsējā kārta. Litosfēras daļu, kurā atrodas augu saknes sauc par rizosfēru;
• Hidrosfēras, kas ir zemeslodes ūdeņu kopums n aizņem 70,8 % no planētas virsmas.
Ekosistēmas struktūra.
Ekosistēma ir biosfēras elementārā vienība, kurā patstāvīgi notiek enerģijas, vielas un informācijas aprite. Ekosistēma sastāv no biocenozes (visu organismu kopums, kas apdzīvo doto ekosistēmu) un biotopa (ekosistēmas vide jeb organismu dzīves telpa). Tā ir atklāta sistēma un var funkcionēt tikai tad, ja saņem enerģiju no ārienes. Visi ekosistēmas organismi piedalās enerģijas, vielas un informācijas apritē.
…