Eitanāzija un ētika

Jēdziens eitanāzija vēsturē atrodams jau vairākus gadu simtus pirms mūsu ēras, kad par to izteicās tā laika zināmie filozofi un zinātnieki, kā piemēram, sengrieķu filozofs Platons, sengrieķu filozofs un zinātnieks Aristotelis, romiešu stoiķu filozofs, dramaturgs un valstsvīrs Lūcijs Annejs Seneka un citi, katrs paužot savu nostāju pret cilvēka dzīvību un nāvi. Līdzīgu uzskatus turpināja arī paust daudzus gadsimtus vēlāk renesanse laikmeta humānisti un filozofi. Zīmīgi, ka 17. gadsimtā angļu filozofs Frānsiss Bēkons (22.01.1561. – 09.04.1626.) ievieš pašu terminu ‘’eitanāzija’’. Ar laiku jēdziens pakāpeniski ieiet arī medicīniskajā terminoloģijā un ar to sāk apzīmēt vieglāku slimnieku aiziešu no šīs pasaules. 20. gadsimta otrajā pusē eitanāzijas jēdziens kļūst daudz aktuālāks medicīnas doktrīnā un praksē, kas galvenokārt skaidrojams ar jaunu intensīvo metožu izmantošanu ārstniecībā. 21. gadsimtā Nīderlande kļūst par pirmo valsti Eiropā, kurā tiek legalizēta eitanāzija, uzsākot vairāku eitanāzijas formu un to viedu praktizēšanu.…