SECINĀJUMI
1. Sengrieķu filozofs Platons bija viens no pirmajiem, kurš savā darbā “Valsts” rakstīja par to kā eitanāzija ir atļauta.
2. Jau senā vēsturē tika izmantoti palīglīdzekļi un ārsta asistēšana, lai labvēlīgi nomirtu.
3. Gan mūsdienās, gan senatnē eitanāzijas atļaušana un legalizācija bija ļoti diskutējams jautājums, jo katram bija savs viedoklis.
4. Saskaņā ar Latvijas ārstu ētikas kodeksu eitanāziju var dēvēt par slepkavību un Latvijā tas ir sodāms ar kriminālatbildību.
5. Daudzi ārsti uzskata, ka starp ļaušanu nomirt un nonāvēšanu pastāv būtiskas ētiskas atšķirības, un tāpēc aktīvā eitanāzija nav pieņemama.
6. Pilsoņiem un politikas pārstāvjiem ir jāpretojas veidotājām spiediena grupām, plašsaziņas līdzekļiem par Eitanāziju, jo pirms lielu lēmumu pieņemšanas šajā tēmā ir nepieciešama dziļāka valsts vispārēja izpēte.
7. Eitanāzijas problēmas risināšana lielākoties saistās ar paliatīvās aprūpes pienācīgu nodrošināšanu un pacientu sāpju mazināšanu.
8. Ļoti daudziem, kuri vēlas veikt eitanāziju ir nepieciešama cita vieda palīdzība, jo bieži vien šīs personas ir saslimušas ar garīgām slimībām.
9. Eitanāzijas legalizācijas gadījumā neizbēgama ir “slidena nogāze”.
…