Latvija 2001. gadā bija līderis eiroskepticismā starp kandidātvalstīm, tā liecina Eurobarometer pētījuma Perceptions of the European Union dati. [ 6 ]
Ja referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā notiktu 2002.gada februārī, par iestāšanos balsotu aptuveni 36%, pret -- 43% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt, aptuveni 21% iedzīvotāju vēl nav sava viedokļa šajā jautājumā. Šis ir lielākais eiroskepticisma pieaugums kopš 1998.gada novembra.
Daudziem balsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā bija uztvere, ka nekas labs ES nav, taču cits nekas neatliek, kā vien tai pievienoties. [ 12 ]
Eiropas Savienības paplašināšana ir grandioza attīstība, kurai netrūkst skeptiķu, vienaldzīgo un apkarotāju.
Jēdziens "eiroskepticisms" dalībvalstīs, gan ES kandidātvalstīs tiek uztverts visnotaļ daudzveidīgi. Austrumu un Centrāleiropā sevi par eiroskeptiķiem dēvē tie, kas atturīgi raugās uz savas valsts integrāciju, kā arī tie, kas pilnībā izslēdz savas valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Eiroskeptiķu vārdu nes arī tie Eiropas iedzīvotāji, kas, nenoliedzot Eiropas Savienības ideju, tomēr ir pilnīgā opozīcijā savas valsts tālākai iesaistei savienības projektos, piemēram vienotās valūtas Eiro ieviešana, ko Lielbritānijas eiroskeptiķi nodēvējuši par strauji tuvojošos traģēdiju. Ekstrēmākie eiroskeptiķi cīnās par savienības likvidāciju vai vismaz paredz tās drīzu sabrukšanu. Eiroskeptiķi var būt ekstrēmi nacionālisti, kas vēlas savas valsts izstāšanos no savienības - tagad un tūlīt, pilnībā noliedzot sadarbību starpvalstu līmenī.
No eiroskeptiķu pozīcijām raugoties, Latvijai līdz ar iestāšanos ES vajadzēs atteikties no pašnoteikšanās tiesībām, nododot daļu tautas suverēnās varas Eiropas institūcijām. Lielbritānijas eiroskeptiķis Džonatans Kolets ir teicis : "Domājot par eiroskepticisma nākotni, esmu ļoti optimistisks. Eiropas Savienību piemeklēs tāds pats liktenis kā Padomju Savienību. Tā sabruks lielo pretrunu dēļ." . Tāpēc lieti noder mest skatu nākotnē un mēģināt aptvert paplašinātās Eiropas Savienības dimensijas, ja tiktu uzņemtas visas iestāties gribošās valstis, rastos iekšējais tirgus ar 500 miljoniem patērētāju. Teritorijas ziņā Savienība tiktu paplašināta vairāk nekā par trešo daļu. Vairāk nekā pusi no tās sastādītu lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Toties ekonomiskais spēks palielinātos gandrīz nemanāmi. [ 4 ]
…
