SECINĀJUMI
Eiroskepticisms, sākotnējās saknes rodot Lielbritānijas presē, ir izplatījies globāli un tiek lietots teju katru dienu, visādos gadījumos. Šo iemeslu dēļ tas vēl jo projām ir nenoteikts, un var nozīmēt gan ekstrēmu Eiropas Savienības noliegšanu, gan arī parastu, veselīgi kritisku skatījumu uz kādu no ES politikām vai lēmumiem, kas pašlaik tiek nodalīts kā maigais eiroskepticisms no stingrā (ekstrēmā) eiroskepticisma.
Latvijas gadījumā iestāšanās Eiropas Savienībā no iedzīvotāju puses nesagādāja ievērojamas grūtības, jo, sludinot mieru, labklājību un drošību, kontrastēja ar iepriekš piedzīvoto režīmu stingrās un agresīvās ideoloģijas. Taču pat tad Latvija, atšķirībā no tās kaimiņvalstīm, procentuālā “par” balsu skaita ziņā bija pasīva, iepriekš aptaujā pārsniedzot tikai 50%, taču referendumā jau 67%.
Zīmīgi, ka Latvijā nav izveidojušās plaši zināmas un varu ieguvušas eiroskeptiskas kustības un partijas, vienīgai no tādām esot Eiroskeptiķu rīcības partijai, lai arī ne oficiāli, bet praktiski tas ir sastopams tādās partijās, kā Saskaņa. Kā izskaidrojums tam kalpo Latvijas nepieciešamība pēc drošības, un iedzīvotāju atziņa, ka rietumi ir labākā drošības alternatīva, lai arī ne vienmēr iedzīvotāji atbalsta ES lēmumus, un ir populārs viedoklis par suverenitātes mazināšanos. Referāta autors vēl vēlas piezīmēt arī latviešiem raksturīgo politisko pasivitāti un etniskās demogrāfijas stāvokli.
Tā pat viens no eiroskepticisma un neticības Eiropas Savienības institūcijām iemesls ir nepietiekama informētība par tās procesiem, lēmumiem un mērķiem, kas ir klasisks eiroskepticisma iemesls. …