Diskusijas par Latviju kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti īpaši tika saasinātas tuvojoties dienai, kad ES tika paplašināta piekto reizi tās pastāvēšanas vēsturē. Tas pamatoti tiek uzskatīts par unikālu notikumu 21.gadsimtā, jo šāda mēroga paplašināšanos Eiropas Savienība piedzīvoja pirmo reizi.. Daudz tika runāts ekonomiskajiem labumiem, dzīves līmeņa celšos un katra indivīda personīgo labumu. Neskatoties uz plašo propagandu , kas aicināja teikt „jā” Eiropas savienībai, visnotaļ aktīva izvērtās arī eiroskeptiķu darbība. Eiroskeptiķu negatīvā nostāja tika pamatota uz nacionālās identitātes zaudēšanu, nereti Eiropas savienība tikusi asociēta ar Padomju Savienību.
Situācija šodien ir krietni mainījusies, gluži tāpat, kā argumenti Eiropas savienības pretinieku un atbalstītāju vidū. Eiroskeptiķi šodien balstās uz reālo pieredzi - inflācija, paaugstinātās degvielas cenas, vietējo iedzīvotāju iazbraukšana no valsts labākas dzīves meklējumos, reformām pakļautā zemkopība, lopkopība un jzvejniecība, kas daudziem cilvēkiem kalpojušas kā vienīgais iztikas avots. Paaugstinātas zvejas kvotas, kam seko kuģu sagriešana un bezdarbs, cukura fabriku likvidēšana, tie ir tikai daži no faktoriem, kas pamato eiroskeptiķu nostāju arī vietējo iedzīvotāju acīs.
Atsaucoties uz iepriekšminēto situāciju referātā tiks apskatītas eiroskepticisma atšķirības pirms un pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kā arī dots ieskats eiroskepticisma būtībā un eiroskeptiķu darbībā ES kontekstā, lai labāk izprastu šo ideju būtību un darbību Latvijas modelī. …